Spīdzināšana un vardarbība ir daļa no Putina sistēmas, skaidro politologs

“Cilvēkos var modināt dzīvnieciksus instinktus, var kūdīt,” Kudors norāda, raidījumā “Komandcentrs” atbildot uz jautājumu, vai par uzbrukumu “Crocus City Hall” Maskavā aizdomās turēto neslēpta spīdzināšana liecina, ka Krievijas sabiedrība ir izslāpusi pēc asinīm un varasiestādes šīs vēlmes apmierina.

Politologs norāda, ka Krievijā ir plašs kara un vardarbības kults, tostarp ar kino palīdzību tiek romantizēts deviņdesmito gadu bandītisms, kā arī radītas propagandas filmas par karu.

“Šis nepārtrauktais aicinājums uz vardarbību un šis varas kults daļā sabiedrības rada kaut kādas ilgas. Ja nepārtaukti viņi tiek kūdīti, kūdīti, kūdīti, tad kaut kur tam ir jānāk uz āru,” pamato Kudors.

Arī Krievijas noziedznieku pastrādātās zvērības Ukrainas Bučā un Irpiņā daļēji ir šī vardarbības kulta sekas, viņš uzskata. Savukārt tiesiksums un likuma vara Krievijā nav vērtība – taisnība ir stiprākajam, pauž politologs. “Un Putins to demonstrē. Tāpēc spīdzināšanas notiek, ja vara dara, ko grib,” viņš skaidro.

Kudors atzīmē, ka krimināllikums Krievijā neko nenozīmē, bet paralēli tiek veidota paralēlās, nerakstītās noteikumu sistēmas, piemēram, spīdzināšanas cietumos un tā sauktā “ģedovščina” savulaik padomju armijā – veids, kā kontrolēt karavīrus.

“Nepārtraukti tiek veidotas paralēlās varas sistēmas, kuru dalībnieki zina noteikumus,” viņš klāsta. Ja iziet ārpus šiem nerakstītajiem noteikumiem, pārkāpēji tiek sodīti. “Un tā ir Putina sistēma. Tāpēc spīdzināšana, izrēķināšanās ārpus noteikumiem, tā ir daļa no šīs valsts,” rezumē Kudors.

Pilnu raidījuma epizodi par teroraktu Krievijā var noskatīties šeit.