Polijas vācu minoritātei ar aptuveni 600 000 cilvēku saskaņā ar konstitūciju ir garantētas divas vietas parlamentā.
Savā runā Marcinkēvičs Polijas un Vācijas attiecības salīdzināja ar laika apstākļiem.
"Ir vētras un lietusgāzes, bet ir arī saulainas dienas, piemēram, tādas kā pirms 15 gadiem," kad starp abām kādreizējām naidniecēm tika parakstīts draudzības līgums, teica premjers.
Savukārt Vācijas kancleres Angelas Merkelas runā, kuru seminārā viņas vārdā nolasīja, bija uzsvērts, ka labas attiecības starp Poliju un Vāciju Eiropai ir būtiskas.
Daudzi poļi, ņemot vērā Otrā pasaules kara pieredzi, joprojām pret Vāciju izturas ar aizdomām.
Abu valstu attiecības papildus sarežģījās pagājušajā gadā, kad Vācijas un Krievijas uzņēmumi parakstīja vienošanos par gāzes vada būvniecību pa Baltijas jūras gultni, apejot gan Poliju, gan Baltijas valstis.
Arī pašreizējā konservatīvā Polijas prezidenta Leha Kačiņska priekšvēlēšanu kampaņa bija daļēji balstīta poļu dziļajā neuzticībā pret Vāciju.
Papildu sarežģījumus pagājušajā gadā radīja Vācijas Pārvietoto personu federācijas ideja dibināt Berlīnē īpašu centru, kura mērķis būtu dokumentēt no Austrumeiropas valstīm laika posmā no 1944. līdz 1946.gadam izraidīto vāciešu, kā arī citu deportēto Eiropas tautu likteņus.
Otrā pasaules kara beigās no Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīm tika padzīti vismaz 12 miljoni vāciešu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
