Par to mēs varēsim runāt piektdien pēc Baltijas valstu premjerministru apspriedes, kurā liela uzmanība tiks veltīta enerģētikas jautājumiem, norādīja Lietuvas valdības vadītājs.
Februāra beigās Baltijas valstu premjerministri vienojās par nepieciešamību Lietuvā būvēt jaunu atomelektrostaciju, lai aizstātu novecojušo Ignalinas AES, ko Lietuva apņēmusies slēgt līdz 2009.gada beigām.
Jūlijā Ķirķils uzaicināja piedalīties projektā arī Poliju, tomēr Polijas prezidents Lehs Kačiņskis novembrī atteicās uzņemties konkrētas saistības savas valsts vārdā.
Tikmēr Latvijas un Igaunijas amatpersonas pret Polijas iesaistīšanos projektā noskaņotas negatīvi.
"Triju Baltijas valstu energokompānijām ir ekskluzīvas tiesības uz jaunas kodolspēkstacijas projekta izpēti un īstenošanu," ziņu aģentūrai AFP šonedēļ uzsvēra "Latvenergo" valdes priekšsēdētāja Kārļa Miķelsona pārstāvis.
"Mēs šajā jautājumā esam parakstījuši triju premjeru paziņojumu, kā arī memorandu par savstarpēju saprašanos, un es nesaskatu nekādu iemeslu šos dokumentus pārkāpt," viņš norādīja.
Arī Igaunijas energokompānijas "Eesti Energia" pārstāve Helēna Sabraka uzskata, ka iekļaut projektā vēl vienu partneri nav nekādas vajadzības.
"Līdz šim interesi par šo projektu nav izteikusi neviena Polijas energokompānija. Bijuši vienīgi politiski paziņojumi par iespējamu Polijas dalību projektā," viņa piebildusi.
Triju energokompāniju parakstītais memorands paredz, ka puses ar vienādiem noteikumiem piedalīsies projektā, kura mērķis būs nodrošināt Baltijas valstu pieprasījumu pēc enerģijas.
Tas arī nosaka: ja projektam nāktos piesaistīt jaunus partnerus vai investorus, lēmums jāpanāk konsensa ceļā.
Saskaņā ar triju energokompāniju ekspertu pētījumu, ko trešdien akceptēja Lietuvas Seims, jaunās AES būvniecības projekta izmaksas, pēc provizoriskām aplēsēm, būs no 2,4 līdz 4 miljardiem eiro (no 1,69 līdz 2,8 miljardiem latu). Projektu paredzēts pabeigt 2015.gadā.
Paredzams, ka sešos gados no vecā Ignalinas reaktora slēgšanas līdz jaunās spēkstacijas darbības sākumam Baltijas valstīm un īpaši Lietuvai, kas no Ignalinas AES saņem 80% nepieciešamās elektroenerģijas, būs vajadzīgi papildu enerģijas avoti.
Polija un Lietuva piektdien gatavojas parakstīt vienošanos par energotiltu, kas savienotu abas valstis, savukārt Igaunija šonedēļ atklāja zemūdens kabeli, kas savieno tās energotīklu ar Somiju. Domājams, ka abi šie projekti palīdzēs mazināt Baltijas valstu enerģētisko atkarību no Krievijas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
