Jaunajam prezidentam, kuru ievēlēs uz pieciem gadiem, būs jāvada Igaunija laikā, kad paredzama valsts iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO.
Lai gan šobrīd oficiāli ir reģistrēti tikai divi kandidāti, pavisam par pretendentiem uz prezidenta amatu tiek uzskatīti pieci politiķi.
Domājams, ka vislielākās izredzes ir parlamenta priekšsēdētājam Tomasam Savi, bet par nozīmīgu konkurentu vīņam tiek uzskatīts arī Tartu pilsētas sapulces priekšsēdētājs, bijušais Tartu universitātes rektors Pēters Tulviste. Tomēr ne Reformu partijas izvirzītais Savi, ne Tulviste, kuru par savu kandidātu izraudzījusies reformistu valdības koalīcijas partnere Tēvzemes savienība, nebūs kandidāti parlamenta balsojumā pirmdien.
Igaunijas Centrālā vēlēšanu komisija svētdien reģistrēja tikai divus prezidenta amata kandidātus, kuru reģistrācijas pieteikumi komisijai bija iesniegti līdz noteiktajam termiņam - sestdienai, tādēļ deputātiem pirmdien būs iespēja balsot par bijušo premjeru Andresu Tarandu vai parlamenta priekšsēdētāja vietnieku, bijušo izglītības ministru Pēteru Kreicbergu. Taču nav paredzams, ka valdības partijas - mēreno - izvirzītais Tarands vai galvenās opozīcijas partijas - centristu - atbalstītais Kreicbergs iegūs nepieciešamās divas trešdaļas jeb 68 balsis no pavisam 101 deputāta balss.
Ja pirmdien balsojums parlamentā nedos rezultātus, otrdien parlamenta deputāti balsos otrajā un trešajā kārtā, pirms katras kārtas izvirzot jaunus kandidātus, taču nav domājams, ka arī kādam no viņiem izdosies gūt nepieciešamo divu trešdaļu deputātu atbalstu. Premjera Marta Lāra pārstāvētā Tēvzemes savienība un mērenie otrajā un trešajā kārtā gatavojas atbalstīt Tulvisti, savukārt Reformu partija paziņojusi, ka Savi kandidatūru izvirzīs tikai balsošanai elektoru kolēģijā. Kā piektais prezidenta kandidāts tiek minēts bijušais Augstākās padomes priekšēdētājs Arnolds Rītels, kuru izvirzījusi Tautas savienība.
Tādēļ sagaidāms, ka izšķirošais balsojums notiks 21.septembrī, kad sanāks elektoru kolēģija, kurā bez parlamenta deputātiem tiesības vēlēt prezidentu ir arī 266 vietējo pašvaldību pārstāvjiem. Balsojumam vēlēšanu kolēģijā par izvirzītiem automātiski tiek uzskatīti parlamenta balsojuma trešās kārtas kandidāti, kā arī ir iespējams izvirzīt jaunus kandidātus. Ja neviens no viņiem negūst balsu vairākumu, vēlētāju kolēģijā notiek balsošanas otrā kārta, kurā piedalās tie divi kandidāti, kuri pirmajā kārtā ieguvuši visvairāk balsu, un uzvarētājs ir kandidāts, kas iegūst vairākumu balsu.
72 gadus vecais Meri ir Igaunijas prezidents kopš 1992.gada, un viņa otrais amata termiņš beigsies 7.oktobrī. Jaunais prezidents amata zvērestu nodos 8.oktobrī.
Masu informācijas līdzekļi atzīst, ka jaunajam prezidentam nebūs viegli amatā nomainīt tautā populāro Meri, kurš ir pazīstams kā neordināra personība. Viņš ir pirmskara Igaunijas diplomāta dēls, kurš pārvalda sešas valodas, labi orientējas vēsturē un literatūrā, ka arī ir slavens ar savu humora izjūtu. Meri personiskajai ietekmei un spējai dibināt attiecības ar ārvalstu politiķiem bijusi liela nozīme, Igaunijai tuvinoties rietumvalstīm.
Pēc Igaunijas konstitūcijas, prezidents ir valsts galva. Viņam ir tiesības noteikt veto likumdošanas aktiem un ierosināt konstitūcijas grozījumus. Prezidents ir bruņoto spēku augstākais virspavēlnieks un Nacionālās aizsardzības padomes priekšsēdētājs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
