Pakistāna iekļaujas to valstu skaitā, kuras pieprasījušas bankām iesaldēt aktīvus, kas pieder privātpersonām, labdarbības organizācijām, kompānijām un citām struktūrām, kuras tiek turētas aizdomās par saistību ar 11.septembrī notikušajiem terora uzbrukumiem ASV.
Pēc WSJ datiem, Vācija ir iesaldējusi 13 banku kontus. Kopējā līdzekļu summa divos no šiem kontiem ir 1,25 miljoni ASV dolāru. Francija bloķējusi kontus par četriem miljoniem ASV dolāru, Lielbritānija - par 68 miljoniem ASV dolāru.
Aktīvi notiek aizdomīgo kontu atklāšana Venecuēlā un Brazīlijā. Šveice un Luksemburga, kas pazīstamas ar piesardzīgo politiku attiecībā uz bankām, arī pievienojušās ASV kampaņai. Kolumbija, Nikargva un Panama sadarbojas ar ASV, bet mazākā mērā.
Pēc ASV Finansu ministrijas sniegtās informācijas, vēl desmit valstis, starp kurām ir Bosnija, Libāna, Ķīna un Lihteinšteina, solījušas sniegt atbalstu ASV.
Pēc tam, kad tika publicēts pirmais saraksts, kurā iekļautas 27 ar terorisma darbību saistītas personas un organizācijas, ASV varas institūcijas nesteidzas publicēt otro sarakstu, kurā plānots iekļaut 88 personas un organizācijas.
WSJ norāda, ka pirmajā sarakstā bija iekļauti acīmredzami terorisma atbalstītāji, starp kuriem ir galvenais par terora aktu organizēšanu aizdomās turamais saūdarābu izcelsmes terorists Osama bin Ladens, viņa tuvākie palīgi un organizācijas, kas ilgu laiku sniegušas viņam finansiālu atbalstu.
Tomēr, veidojot otro sarakstu, kuru paredzēts publicēt oktobra sākumā, ASV saskārās ar vairākiem diplomātiska rakstura sarežgījumiem. Plaši pazīstamiem musulmaņu politiķiem ir amati to labdarības organizāciju padomēs, kuras var tikt iekļautas sarakstā. Vairākām no šīm organizācijām ir ietekmīgi un pazīstami donori no ASV, tāpēc ASV administrācija vēlētos piešķirt šīm organizācijām iespēju saraut sakarus ar teroristiem, norāda WSJ.
Laikrakstā arī teikts, ka varas institūciju centieni bloķēt teroristu pieeju naudas līdzekļiem izraisa to, ka dažkārt kļūdas dēļ cieš nevainīgas personas. Pēc WSJ datiem, fiksēti gadījumi, kad bankas iesaldējušas kontus cilvēkiem, kuriem ir tāds pats uzvārds kā pirmajā sarakstā minētajām personām.
Bankas ir nosūtījušas ASV Finansu ministrijai daudz jautājumu par to, kā būtu piemērojama prasība par kontu iesaldēšanu. Tomēr, neraugoties uz šādām problēmām, ASV varas iestādes kopumā ir gandarītas par starptautisku atbalstu to iniciatīvai.
Sagaidāms, ka šis jautājums būs galvenais darba kārtībā, kad 6.oktobrī Vašingtonā tiksies ASV, Kanādas, Lielbritānijas, Francijas, Vācijas, Itālikas, Japānās un Krievijas finansu ministri.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
