"Pēdējās nedēļās [karogu] pārdošanas apjoms ir trīskāršojies. Es teiktu, ka mēs esam pārdevuši divus, trīs, četrus simtus karogu un visvairāk tos pērk privātpersonas," sacīja Briseles suvenīru un karogu veikaliņa īpašnieks Valters Mihels.
Arī citos veikalos novērots pircēju pieplūdumus, cilvēkiem sakot, ka viņi tā vēlas paust savu atbalstu Beļģijas vienotībai.
Arī nacionālā himna ir kļuvusi par visvairāk lejupielādēto melodiju mobilo telefonu zvaniem starp franciski runājošajiem beļģiem.
Tomēr flāmu valodā runājošajā Beļģijas daļā šādas patriotisma izpausmes nav manītas.
Runas par federatīvās Beļģijas valsts sašķelšanos, kas savulaik tika uzskatītas tikai par teorētisku spriedelēšanu, tagad, politiskajām partijām nespējot pārvarēt domstarpības un vienoties par koalīcijas izveidi, kļuvušas par ikdienas parādību.
Divas trešdaļas flāmu kopienas, kas dzīvo flāmu valodā runājošajā Beļģijas ziemeļu reģionā, uzskata, ka agri vai vēlu valsts sašķelsies.
Laikraksts arī norāda, ka gandrīz katrs otrais flāmu izcelsmes iedzīvotājs jeb 46,1% vēlas, lai Beļģija sadalītos, un tas liecina, ka politiskā strupceļa apstākļos separātistu ietekme reģionā palielinās.
Vēlēšanas Beļģijā notika pirms 110 dienām, taču valstij joprojām nav valdības, jo flāmu un franču valodā runājošie strīdas, cik lielai jābūt federālās valdības kontrolei.
Ekonomiski spēcīgā Flandrija sūdzas, ka tai jāsubsidē franču valodā runājošais Valonijas reģions.
Flāmi iestājas par valsts reformu un vēlas padarīt Valoniju, kas ir nabadzīgāka un ar augstāku bezdarba līmeni, atbildīgāku un paturēt vairāk naudas bagātajos flāmu valodā runājošajos reģionos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
