Iepriekš Makgī izteica brīdinājumu, ka pēcvēlēšanu vardarbība Zimbabvē "kļūst nekontrolējama." Intervijā BBC viņš pavēstījis, ka ir pamats domāt, ka vardarbība pret daudziem simtiem zimbabviešu ir "politiski motivēta." Tas, pēc Makgī domām, dara neiespējamu organizēt godīgu prezidenta vēlēšanu otro kārtu.
Tāpat Mugabe pārmet Makgī, ka tas esot aicinājis Zimbabves opozīcijas līderi Morganu Tsvangiru atgriezties valstī un turpināt politisko cīņu.
Vēlēšanu pirmajā kārtā nevienam no kandidātiem neizdevās savākt pietiekamu balsu skaitu, lai gūtu tūlītēju uzvaru. Lai gan vēlēšanas aizritēja salīdzinoši mierīgi, pastāv aizdomas, ka daļa rezultātu varētu būt viltoti par labu pašreizējajam valsts vadītājam.
Roberts Mugabe par Zimbabves premjerministru kļuva 1980. gadā, pēc tam, kad viņa vadītais kaujinieku grupējums nāca pie varas valstī, kas līdz tam bija pazīstama kā Rodēzijas republika. Atsevišķi eksperti norāda, ka 1980. gada vēlēšanās Mugabe guvis uzvaru lielā mērā pateicoties efektīvai iebiedēšanas kampaņai, ko viņa kaujinieki veikuši iedzīvotāju starpā. Arī pēc nākšanas pie varas viņš visai asi vērsās pret jebkura veida opozīciju. Jau 1987. gadā Mugabe panāca, ka tiek izdarītas izmaiņas valsts konstitūcijā, likvidējot premjerministra posteni un ieceļot sevi par valsts prezidentu. Vēlāk valsts pamatlikumā tika vēlreiz izdarītas izmaiņas, lai valsts galva varētu palikt amatā faktiski neierobežotu laiku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
