"Igaunijas valdība šodien nolēma, ka mēs esam gatavi izskatīt pieteikumus par Gvantanamo cietumnieku izmitināšanu," sacīja Lepika, norādot, ka šajā jautājumā pieņemts principiāls lēmums.
"Mēs neesam izlēmuši par citām detaļām, piemēram, par to, cik daudzus Gvantanamo ieslodzītos Igaunija varētu uzņemt," paskaidroja amatpersona.
Pagājušajā nedēļā Lietuva paziņoja, ka sākusi sarunas ar Vašingtonu par divu Gvantanamo ieslodzīto uzņemšanu.
Bijušā ASV prezidenta Džordža Buša administrācija "ienaidnieku kaujinieku" ieslodzījuma vietu armijas bāzē Gvantanamo līcī, Kubā, izveidoja 2002.gada janvārī, lai turētu ieslodzījumā aizdomās turētos teroristus un kaujiniekus.
Saskaņā ar Pentagona datiem Gvantanamo bāzē pašlaik tiek turēti 245 ārzemnieki, kurus ASV tur aizdomās par līdzdalību terorismā.
Tikai dažiem desmitiem no Gvantanamo ieslodzītajiem ir oficiāli izvirzītas apsūdzības. ANO jau agrāk pieprasījusi Vašingtonai slēgt Gvantanamo cietumu, kas tiek kritizēts par tur valdošajiem apstākļiem un ilgstošo cietumnieku turēšanu bez tiesas.
Buša administrācija ieslodzītos klasificēja kā ienaidnieku kaujiniekus, nevis karagūstekņus, tādā veidā viņiem liedzot Ženēvas konvencijā garantētās karagūstekņu tiesības.
Jaunais ASV prezidents Baraks Obama 22.janvārī parakstīja rīkojumu par Gvantanamo cietuma slēgšanu gada laikā.
Aptuveni 60 no 245 ieslodzītajiem, kas vēl palikuši Gvantanamo cietumā, nevar tikt nosūtīti uz savām izcelsmes zemēm, jo tur viņiem draudot spīdzināšana vai nāvessods. Daļu no ieslodzītajiem, iespējams, varētu tiesāt ASV tiesas.
Dažas Eiropas Savienības dalībvalstis - Francija, Itālija, Portugāle un Spānija - ir izteikušās, ka būtu gatavas pieņemt bijušos cietumniekus ar stingriem noteikumiem.
ES arī izskata citas iespējas, piemēram, sniegt finansējumu citām valstīm, kuras būs gatavas pieņemt bijušos cietumniekus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
