Francijai piederošās Reinjonas salas iedzīvotāji būs pirmie, kas 1.janvārī skaidrās naudas norēķinos sāks izmantot Eiropas vienoto valūtu eiro, jo šī Indijas okeāna sala atrodas eirozonas vistālākajā dienvidaustrumu punktā un tur Jaunais gads iestāsies agrāk, nekā kontinentālajā Eiropā.
Divas stundas vēlāk nekā Reinjonā Jaunais gads iestāsies Somijā un Grieķijā, bet jau pēc stundas jaunā valūta būs kļuvusi par oficiālo norēķinu vienību lielākajā daļā eirozonas valstu. Kontinentālajā Eiropā pēdējās uz eiro pāries Īrija un Portugāle, bet visvēlāk par pilntiesīgām eirozonas dalībniecēm kļūs Francijai piederošās Martinikas un Gvadalupas salas Karību jūrā.

Iestājoties Jaunajam gadam, eiro ikdienā sāks izmantot aptuveni 304 miljoni cilvēku 12 Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Eiro demonstrācijas komplekti tiek pārdoti visās eirozonas valstīs, bet, lai arī var teikt, ka tie ir apmierinājuši cilvēku ziņkāri, aptaujas liecina, ka tie nav mazinājuši bažas par vienoto valūtu.

Kompānijas "Ad Hoc Research Worldwide" veiktā aptauja, kurā piedalījās 11 750 eiropiešu, liecina, ka 52 procenti eiro zonas iedzīvotāju vēlētos arī turpmāk izmantot savas nacionālās valūtas eiro vietā.

Šāda nostāja īpaši spēcīgi izteikta Somijā, kur somu marku vēlētos saglabāt 67 procenti iedzīvotāju. Francijā šis rādītājs ir 62 procenti, Vācijā - 57 procenti un Spānijā - 53 procenti.

Vairākums aptauju liecina, ka eiro zonas iedzīvotāji bažījas par cenu kāpumu saistībā ar pāreju uz eiro, bet Eiropas Komisijas un Eiropas centrālās bankas lielākās bažas izraisa cilvēku neziņa par kopējās lietošanu.

"Eurobarometer" jaunākā aptauja rāda, ka 16 procenti eiro zonas iedzīvotāju nezina, ka tās pašas eiro banknotes un monētas, kuras viņi izmanto dzimtenē, būs iespējams lietot arī citās eiro zonas valstīs. Pēc aptaujas datiem, vissliktāk par jaunās valūtas lietošanu informēti itālieši, franči, portugāļi un grieķi.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!