Tomēr Odels mīkstina izskanējušās bažas saistībā ar Baltijas valstu radītajiem draudiem Zviedrijas banku sistēmai.
"Kamēr lielākās problēmas saglabājas Baltijas valstīs, Zviedrijas bankas spēs ar tām cīnīties. Pagaidām situācija liecina, ka ar tur radītajiem kredītu zaudējumiem bankas spēs tikt galā pašas," sacīja Odels.
Taču ministrs arī nenoliedz iespēju, ka pašreizējās recesijas ietekmē Zviedrija varētu piedzīvot tādu pašu banku krīzi kā 20. gadsimta 90. gados, kad valdība bija spiesta nacionalizēt daļu valsts finanšu sektora.
"Mēs nezinām, kādā krīzes periodā mēs patlaban atrodamies, cik ilgi tā turpināsies un cik smaga tā būs. Ja tā turpināsies ilgstoši un ja kredītu zaudējumi ievērojami pieaugs [Zviedrijas] banku galvenajos tirgos, proti, Zviedrijā, Dānijā, Somijā un Norvēģijā, tad situācija būs krietni nopietnāka," norāda Odels.
Tomēr situācija finanšu tirgos patlaban uzlabojas, galvenokārt pateicoties varas iestāžu un banku īstenotajiem pasākumiem.
"Situācijas attīstība liecina, ka finanšu tirgi patlaban funkcionē labāk. Man liekas, ka lielās kompānijas arī spēj labāk pārvaldīt savas finanses," uzskata Odels.
Jau ziņots, ka pagājušā gada oktobrī Zviedrija apņēmās garantēt banku kredītus 1,5 triljonu kronu (98,8 miljardu latu) apmērā, lai atvieglotu bankām finansējuma piesaisti.
Līdz šim valsts piedāvātajai programmai ir pieteikusies "Swedbank" un SEB banka.
Zviedrijas valdība pērnā gada oktobrī izveidoja arī 15 miljardu kronu (988 miljonu latu) vērtu stabilitātes fondu, kas paredzēts banku likviditātes problēmu risināšanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
