Ziemeļaustrumu kuģošanas ceļš iepriekš vienmēr bija aizsalis, bet globālās sasilšanas dēļ lielākā daļa ledāju Krievijas arktiskajā piekrastē ir izkusuši, atverot maršrutu lielajiem kuģiem. Vairākos posmos jau kopš 2005.gada izspējams kuģot bez ledlaužu palīdzības.
Vācijas kravas kuģi "Beluga Fraternity" un "Beluga Foresight" pirmdien ieradās Sibīrijas ostā Jamburgā, Obas upes deltā, ar divu Krievijas ledlaužu palīdzību pārvarot Ziemeļaustrumu ceļu no Āzijas puses, pavēstīja kuģu īpašnieks "Beluga Shipping GmbH".
"Mēs ar lielu lepnumu paziņojam, ka esam kļuvuši par pirmo Rietumvalstu kuģniecību, kas veiksmīgi pārvarējusi leģendāro Ziemeļaustrumu kuģošanas ceļu un veiksmīgi nogādājuši kravu caur šo neparasto ceļa posmu," sacīja kompānijas vadītājs Nīlss Štolbergs.
Kuģi jūlijā pameta Dienvidkoreju, dodoties uz ziemeļiem gar Krievijas Tālo Austrumu piekrasti.
Pēc daļas kravas izkraušanas sestdien abi kuģi devās tālāk rietumu virzienā gar Krievijas arktisko piekrasti uz Roterdamas ostu.
Ziemeļaustrumu ceļš kuģotājus ir vilinājis simtiem gadu. 1553.gadā britu jūraspētnieks sers Hjū Vilobijs gāja bojā, mēģinot atrast kuģojamu maršrutu.
Izvairoties no Suecas kanāla šķērsošanas un kuģojot gar Krievijas arktisko piekrasti, ceļš no Āzijas uz Eiropu saīsinās par gandrīz 5000 kilometru.
Pēc "Beluga Shipping GmbH" aprēķiniem, kuģojot pa Ziemeļaustrumu maršrutu uzņēmums ietaupa aptuveni 300 000 ASV dolāru no katra kuģa ceļa izdevumiem.
Gan Krievijas amatpersonas, gan Vācijas kuģniecība ir ļoti ieinteresēti pierādīt šī maršruta drošumu un efektivitāti, uzskatot, ka vasaras laikā Ziemeļaustrumu maršruts var kļūt par vērtīgu komerciālu alternatīvu Suecas kanālam.
Kaut arī globālās sasilšanas rezultātā ledāji ir atkusuši, Ziemeļaustrumu ceļš tik un tā ir bīstams dēļ ūdeņos sastopamajiem aisbergiem.
Pēc zinātnieku aplēsēm, pēdējo reizi Ziemeļaustrumu maršruts tik atkusis kā tagad bija aptuveni pirms 5000-7000 gadiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
