Lietuvas enerģētikas ministra vietnieks Roms Šveds gan atzinis, ka pirmās konsultācijas ar kaimiņvalstīm bijušas ļoti labvēlīgas un partneres apliecinājušas ieinteresētību piedalīties projektā.
Tomēr aizvadītajā piektdienā Viļņā notikušajā NATO programmas "Zinātne - mieram" seminārā Igaunijas un Polijas pārstāvji atzinuši, ka šajās valstīs tiek apsvērtas iespējas būvēt savas kodolspēkstacijas.
Kā norādījis Igaunijas enerģētikas pētījumu institūta direktors Ilo Rudi, Igaunija varētu būvēt jaudīgu atomelektrostaciju un pāriet uz atomenerģiju, lai samazinātu atkarību no naftas. Lai gan viesis atzinis, ka mazai valstij tā varētu būt pārāk liela nasta un reālākais scenārijs ir neliela atomelektrostacija līdz ar gāzes spēkstacijām un atjaunojamo energoresursu izmantošanu, tomēr iespēju piedalīties atomelektrostacijas celtniecībā Lietuvā viņš vērtējis skeptiski.
Arī Polijas plāni pašai kļūt par atomenerģētikas valsti kļūst aizvien reālāki. Polijas Enerģētikas ekonomikas institūta pārstāve Lidija Gavlika pastāstījusi, ka poļi savas atomelektrostacijas pirmo reaktoru varētu uzbūvēt līdz 2020.gadam, lai gan šāds mērķis ir visai ambiciozs.
Savukārt Krievija un Baltkrievija, kas jau paziņojušas par plāniem celt savas AES netālu no Lietuvas robežām, uz kaimiņvalsti raugās ar interesi. Tiesa gan, tām abām vismazāk vajadzīgs, lai Visaginas spēkstacija tiek uzcelta, - tās vienkārši labprāt pārdotu saražoto elektroenerģiju Lietuvai.
"Iespējams, ka nākotnē reģionā būs elektroenerģijas ražošanas jaudu pārpalikums. Mēs esam gatavi sadarboties elektroenerģijas piegādē, un es šai ziņā nesaskatu nekādas problēmas," sacījis Baltkrievijas Enerģētikas institūta direktors Aleksandrs Mihalevičs.
Viņš izteicis šaubas, vai visas trīs plānotās atomelektrostacijas reģionā tiks uzceltas paredzētajā laikā. "Ļoti iespējams, ka no trim tiks uzbūvētas tikai divas, un pirmā no tām - Baltkrievijā," viņš piebildis.
Baltkrievija savas jaunās AES pirmo energobloku gatavojas iedarbināt 2016.gadā. Krievija tādu pašu termiņu noteikusi arī savai plānotajai kodolspēkstacijai Kaļiņingradas apgabalā.
Tikmēr Stenfordas universitātes profesors Vorners Norts izteicies, ka Lietuvai ir sekmīga pieredze Ignalinas AES pārvaldīšanā un par tās spējām uzbūvēt un pārvaldīt jaunu kodolspēkstaciju nebūtu jāšaubās.
"Galvenais jautājums ir laiks. Vai jaunā AES tiešām tiks uzcelta līdz 2018. vai 2020.gadam?" vaicājis eksperts.
Pēc viņa teiktā, lai gan precīzi termiņi vēl nav noteikti, tomēr domājams, ka spēkstacijas celtniecību nāksies atlikt - cita starpā, arī globālās recesijas dēļ.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
