Tas atsaucas uz Polijas izdevumu "Dziennik Gazeta Prawna", kurš šādu variantu raksturo kā "labāko gan Viļņai, gan Maskavai".
"Ar koncerna "Achemos grupe" starpniecību viņi (krievi) varētu ienākt Mažeiķos pa sētas durvīm un pat nodrošināties ar varas iestāžu atbalstu," avīzei sacījis neatkarīgais tirgus eksperts Andžejs Ščesņaks.
Viņaprāt, gadījumā, ja "Orlen Lietuva" pārņemtu Lubis, visticamāk, vienā mirklī beigtu pastāvēt visas problēmas, kas nomoka rūpnīcas pašreizējos saimniekus - Polijas naftas uzņēmumu "PKN Orlen". Domājams, atrisinātos gan domstarpības ar Lietuvas dzelzceļa kompāniju "Lietuvos geležinkeliai", gan Krievijas nafta atkal sāktu plūst uz Mažeiķiem pa naftasvadu "Družba".
Eksperts uzskata, ka Lubis būtu "viens no labākajiem variantiem" visām iesaistītajām pusēm, jo pret iespēju, ka "Orlen Lietuva" tiek tiešā ceļā pārdota kādam no Krievijas koncerniem, Lietuva varētu iebilst.
"Lai gan Lietuvas valdībai nav lielu iespēju ietekmēt uzņēmuma pārdošanu, jo 100% tā akciju pieder "PKN Orlen", tomēr ar Viļņas viedokli jārēķinās," viņš izteicies.
Kā norāda "Dziennik Gazeta Prawna", pat teorētiski nevar pieļaut, ka "Achemos grupe" vadītājs un Lietuvas Rūpnieku konfederācijas prezidents Broņislavs Lubis Mažeiķos ienāktu saviem spēkiem vien - saskaņā ar dažādiem vērtējumiem Mažeiķu uzņēmums varētu tikt pārdots par 1,5-2 miljardiem dolāru (825 miljoniem-1,1 miljardam latu), bet šādas naudas nav arī Lietuvas bagātākajam vīram.
Kā ziņots, Krievijas portāls "Regnum", atsaucoties uz vārdā neminētiem avotiem Maskavā, šonedēļ vēstīja, ka Lubis risinot sarunas par iespējām pārdot daļu savas uzņēmumu grupas un Klaipēdas ostas akciju Krievijas stratēģiskajiem investoriem, kuri spētu nodrošināt naftas un gāzes piegādes Lietuvai un garantēt stabilu rūpnīcas darbu.
Lubis, kas vada arī pie Krievijas vēstniecības Lietuvā izveidoto Lietuvas un Krievijas biznesa padomi, Maskavā meklējot partnerus, ar kuriem kopā iegādāties koncerna "Orlen Lietuva" naftas pārstrādes rūpnīcas akcijas.
Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas pašreizējais īpašnieks - Polijas naftas uzņēmums "PKN Orlen" - nolēmis izvērtēt savas Lietuvas struktūrvienības "Orlen Lietuva" pārdošanas iespējas un par konsultantu tas jau izraudzījies Japānas finanšu kompāniju "Nomura Holdings Inc." Uzņēmuma pārdošanai principā esot piekritusi arī Polijas valdība.
Par iespējamo Polijas kompānijas aiziešanu no Mažeiķiem tiek runāts jau labu laiku, un konsultanta izraudzīšanās uzskatāma par pirmo oficiālo soli šai virzienā. Medijos diezgan bieži izteikti arī pieņēmumi, ka "PKN Orlen" varētu pārdot Lietuvas uzņēmumu kādai Krievijas kompānijai, ja poļiem neizdotos pārņemt savā īpašumā vai vismaz kontrolē Lietuvas kompāniju "Klaipedos nafta".
Pēc "Regnum" ziņām, Krievijas un Lietuvas uzņēmēji, kas ieinteresēti gan kopš 2006.gadā slēgtā naftas vada "Družba" darbības atjaunošanā, gan Krievijas tranzīta apjoma palielināšanā Klaipēdas ostā, nodrošinājuši sev pilnīgu Broņislava Lubja un Krievijas vēstnieka Lietuvā Vladimira Čhikvadzes atbalstu.
Kā laikrakstam "Vedomosti" izteicies Maskavas bankas analītiķis Deniss Borisovs, Mažeiķu rūpnīca varētu atgūt rentabilitāti, ja atsāktos naftas piegāde pa cauruļvadu. "Tas varētu notikt, ja uzņēmums tiktu Krievijas investoriem," viņš norādījis.
Dažādos laikos par Lietuvas naftas pārstrādes uzņēmumu interesējies gan "Lukoil", gan TNK-BP, taču šoreiz "Lukoil" jau paziņojusi, ka neesot ieinteresēta "Orlen Lietuva" iegādē, jo visus nepieciešamos pirkumus Eiropā jau esot veikusi.
Šobrīd Kompānijai "PKN Orlen" pieder 100% Lietuvas naftas koncerna akciju. Akciju kontrolpaketi - 53,7% - tā 2006.gadā iegādājās no "Yukos International UK B.V.", bet drīz pēc tam nopirka vēl 30,66% akciju no Lietuvas valdības. Vēlāk "PKN Orlen" atpirka arī mazajiem akcionāriem piederošās koncerna akcijas.
Pērn koncerns "Mažeiķu nafta" tika pārdēvēts par "Orlen Lietuva".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
