Sīrijas opozīcijas bruņoto nemiernieku organizācija "Brīvā Sīrijas armija" (BSA) paziņojusi, ka ir izveidojusi īpašas vienības valsts ķīmisko ieroču krājumu aizsardzībai, lai garantētu to drošību valdošā režīma krišanas gadījumā, pirmdien vēsta telekompānija "Al Jazeera".
"Mēs esam izdevuši rīkojumu speciālām vienībām uzraudzīt ķīmisko ieroču novietnes," telekanāls citē BSA komandieri Salimu Idrisu. "Viņi sniedz mums informāciju par katru kustību šajos objektos un tiklīdz režīms kritīs, mums ir vienības ar uzdevumu aizsargāt krājumus," skaidro Idriss.
Sīrijas ķīmisko ieroču liktenis nopietni satrauc ārvalstis. Pastāv bažas, ka, gandrīz divus gadus ilgušās sacelšanās apspiešanai, tos varētu izmantot prezidenta Bašara al Asada valdība. Tāpat bīstamie ieroči režīma krišanas gadījumā varētu nonākt radikālo islāmistu kaujinieku rokās.
Pēdējā laikā bruņotajiem opozīcijas kaujiniekiem ir izdevies gūt būtiskus panākumus cīņā pret režīma spēkiem. Ir sagrābtas vairākas armijas bāzes, bet kaujas notiek arī galvaspilsētas Damaskas apkārtnē. To, ka Asada spēki konfliktā var zaudēt, atzina arī Krievija, kas ir režīma sabiedrotā.
Eksperti uzskata, ka Sīrijā ir simtiem tonnu ķīmisko ieroču, kas ražoti pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados. Tiek uzskatīts, ka tie ir lielākie ķīmisko ieroču krājumi Tuvajos Austrumos.
ASV un NATO decembra sākumā brīdināja Sīriju nepielietot ķīmiskos ieročus, draudot ar "sekām". Sīrijas valdība norādīja, ka "nekad un nekādos apstākļos" neizmantotu ķīmiķos ieročus pret saviem iedzīvotājiem, ja "tādi ieroči būtu". Vēlāk Sīrija brīdināja ANO, ka nemiernieki varētu izmantot ķīmiskos ieročus pēc tam, kad ieguva kontroli pār ķīmisko rūpnīcu pie Alepo pilsētas.
Savukārt decembra beigās Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka Sīrijas valdība dara visu iespējamo, lai ķīmiskie ieroči nenonāktu "nepareizajās rokās".
Sīrijas konflikts turpinās kopš 2011. gada marta. Tautas sacelšanās pret valdošos iekārtu pāraugusi bruņotā nemiernieku un prezidenta Bašara al Asada režīma cīņā. Saskaņā ar ANO aplēsēm, konfliktā bojā gājuši ir vairāk nekā 60 000 cilvēku.
Kopš sacelšanās sākuma ANO Drošības padome ir mēģinājusi atrast veidus, kā atrisināt konfliktu. Tomēr pieņemt stingras sankcijas pret Asada režīmu Drošības padomei tā arī nav izdevies, jo jau trīs reizes ANO rezolūcijas Sīrijas jautājumos bloķēja Krievija un Ķīna. Pēc sava piedāvātā miera plāna izgāšanās, kurš paredzēja vardarbības pārtraukšanu un sarunu sākšanu starp opozīciju un valdību, savu amatu pameta ANO un Arābu līgas īpašais sūtnis Sīrijas jautājumos Kofi Annans.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
