Foto: Reuters/Scanpix

Pirms gada Rietumāfrikas valstī Mali sadumpojušies karavīri sarīkoja valsts apvērsumu, kura rezultātā radušos varas vakuumu savā labā izmantoja islāmistu nemiernieki, kas pārņēma varu valsts ziemeļos. 2013. gada janvārī cīņu pret nemierniekiem sāka Francijas spēki. Gadu pēc apvērsuma valstī sāk atgriezties miers.

Kati pilsētā izvietoto karavīru mērķis sākumā bija vienkārši protesta gājiena sarīkošana. Viņi bija neapmierināti ar valdību un ģenerāļiem, kuri neesot pienācīgi ekipējuši armiju, lai tā cīnītos ar nemierniekiem valsts ziemeļos.

Situācija strauji saasinājās. 21. martā. Kapteiņa Amodou Sanogo (attēlā) vadītie karavīri sāka ar akmeņiem apmētāt ģenerāli, kurš centās pārliecināt valsts aizstāvjus izbeigt protestu. Dumpinieki sagrāba sešus vieglos riteņtankus un devās uz prezidenta pili 15 kilometru attālajā galvaspilsētā Bamako.

Protesta maršs drīz vien pārvērtās apvērsumā. Dažu stundu laikā tika ieņemta prezidenta pils. Valsts vadītājs Amadu Tumani Ture pazuda un par atbildīgo pēkšņi kļuva jaunais virsnieks Sanogo. 22. martā karavīri paziņoja par varas pārņemšanu valstī.


Haoss un atgriešanās

Mali iedzīvotājiem apvērsums iezīmēja haosa sākumu. Islāmistu un tuaregu nemiernieki, izmantojot armijas vājumu un politisko neskaidrību, pārņēma kontroli pār valsts ziemeļu daļu. Tuaregu mērķis bija neatkarīgas valsts izveidošana, tomēr drīz vien pārsvaru guva islāmisti, kuri ieviesa brutālu islāma tiesību normu (šariata) pārvaldi.

Simtiem tūkstoši iedzīvotāju no šiem reģioniem bēga uz kaimiņvalstīm vai valsts dienvidiem. Galvaspilsētā Bamako ieripoja pārpildīti autobusi ar cilvēkiem, kas meklēja mieru.

Gadu pēc apvērsuma Bamako autoosta atkal ir ļaužu pilna. Cilvēki pacietīgi gaida rindās, lai pirktu biļetes atpakaļ uz ziemeļiem, vēsta raidsabiedrība "Deutsche Welle" (DW).

"Jā, ir liels pieprasījums," stāsta Ismaels Maiga, kurš pārdod biļetes uz lielāko ziemeļu pilsētu Gao. "Ikviens vēlas doties atpakaļ uz mājām," biļešu tirgotājs stāsta DW.

"Mēs te esam pārāk ilgi," stāsta kāds rindā stāvošs vīrietis. "Dienvidos mēs nejūtamies kā mājās. Tagad, kad ir iestājies miers, mums ir jāatgriežas mājās."


Ārvalstu intervence

Islāmisti vairs nekontrolē valsts ziemeļus, kopš Francijas vadītajā militārajā operācijā nemiernieki ir padzīti no pilsētām. Iebrukums sākās pēc mēnešiem ilgas ANO un Rietumāfrikas valstu ekonomiskās kopienas (ECOWAS) sarunām par Āfrikas valstu spēku izvietošanu Mali. Tika nolemts, ka ANO pilnvarotie Āfrikas spēki Mali ieradīsies ne ātrāk kā septembrī.

Tikmēr islāmisti turpināja draudīgu virzīšanos tuvāk galvaspilsētai Bamako. To apturēja janvārī sāktie Francijas gaisa triecieni pa nemiernieku pozīcijām. Nemiernieki drīz tika patriekti no visām lielajām ziemeļu pilsētām un to vajāšana turpinās tuksnesī. Francija paziņoja, ka savus karavīrus no Mali varēti izvests aprīlī.

Ieguldījumu miera saglabāšanā sniegs arī Eiropas Savienība (ES), kas nolēmusi uz Mali nosūtīt misiju vietējās armijas apmācīšanai un pārstrukturizēšanai, lai tā būtu spējīga nosargāt atkarotās teritorijas. Arī Latvija ir paudusi gatavību uz Mali nosūtīt divus instruktorus.


Vēlēšanu gaidās

Galvaspilsētā Bamako politisko stabilitāti atjaunot cenšas pagaidu prezidents Dionkundams Traore. Kādreizējais Mali Nacionālās asamblejas spīkers valsts vadību no kapteiņa Sanogo pārņēma 2012. gada aprīlī pēc kaimiņvalstu spiediena. Savukārt Eiropas valdības mudina atjaunot demokrātijas principus un Traores vadību leģitimizēt ar vēlēšanu palīdzību.

Lai mudinātu izpildīt šīs prasības, Vācija ir apturējusi attīstības palīdzību Mali. Traore paziņoja, ka parlamenta un prezidenta vēlēšanas notiks 2013. gada jūlijā, vēsta DW. Tomēr ne visi ir droši, ka tā tas arī notiks.

Kaboverdes Rietumāfrikas Institūta direktors Dženeba Traore (nav sakara ar prezidentu Traori) uzskata, ka vēlēšanas rīkot ir par agru. "Ja mēs gribam, lai vēlēšanās piedalītos ziemeļnieki, tad tām būtu jāgatavojas daudz rūpīgāk," profesors stāsta DW. "Manuprāt, tik īsā laikā sagatavoties vēlēšanām nav iespējams," uzsver Traore.

Profesors cer, ka nākamie 12 mēneši Mali būs mazāk trauksmaini par aizvadītajiem. Vismaz pagaidām šķiet, ka nav nopietnu šķēršļu, kas traucētu atgriezties pie demokrātijas un miera.

Lai gan kopš varas nodošanas pagaidu prezidentam kapteinis Sanogo turpina ietekmēt Mali politiku, DW viņš iepriekš teica, ka vēlēšanās kandidēt viņš neplāno. Tagad ir svarīgi lietderīgi izmantot iespēju sākt visu no sākuma, viņš skaidroja raidsabiedrībai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!