Vācijā sākas sociāldemokrātu referendums par 'lielo koalīciju'  (49)

Lai gan SPD vadības rindās un ekspertu vidū visumā valda optimisms par šī referenduma iznākumu, pilnīgas pārliecības, ka Vācija vēl pirms Ziemsvētkiem tiks pie jaunas valdības, nav.

SPD priekšsēdētājs Zigmārs Gabriēls un citi partijas līderi pirms balsojuma izvērsa valsts mēroga kampaņu, cenšoties pārliecināt skeptiski noskaņotos ierindas biedrus atbalstīt panākto vienošanos par tā dēvētās "lielās koalīcijas".

Kaseles apkārtnē, Baunatālā, vienā no SPD bastioniem, zāle, kurā uzstājas Gabriēls, aizstāvot savu smagi izcīnīto koalīcijas līgumu, bija pārpildīta, un Gabriēls pielieka visas pūles, lai pievērstu neticīgos. Taču tā bija tikai viena no 30 reģionālajām sanāksmēm, kurās SPD līderiem jācenšas pārliecināt ierindas biedrus pirms vēl nepieredzētā pasākuma - partijas iekšējā referenduma, kuram jāapstiprina vadības noslēgtais koalīcijas līgums.

Balsošana, kurā ar pasta starpniecību iespēja piedalīties ir ikvienam no 470 000 SPD biedru, sāksies piektdien, un paredzēts, ka tās rezultāts tiks paziņots 14.decembrī. Ne visi ir pārliecināti, kādas būs šīs ziņas.

"Koalīcijas līgums nākamo četru gadu laikā ievērojami uzlabos cilvēku dzīvi," saviem klausītājiem Baunatālā apgalvoja Gabriēls, kuram vairākas nedēļas ilgušajās sarunās izdevies panāk Merkeles piekāpšanos vairākos svarīgos jautājumos, tostarp par minimālās algas noteikšanu visas valsts mērogā. "Sociāldemokrātu partijai jāizmanto izdevība nedaudz uzlabot ļaužu dzīvi," uzsvēra partijas priekšsēdis.

Neskatoties uz rūgtajām mielēm, kuras daļa sociāldemokrātu joprojām izjūt pēc iepriekšējās dalības Merkeles vadītajā "lielajā koalīcijā", kas atradās pie varas laikā no 2005. līdz 2009.gadam, vairums ekspertu ir pārliecināti, ka SPD referendumā koalīcijas līgums tiks atbalstīts. Taču ir arī tādi, kas par to šaubās.

"Protams, Merkeles kundze nav pārvērtusies par sociāldemokrātu un mums nav izdevies iekļaut visu mūsu programmu [koalīcijas] līgumā," atzīst Gabriēls, vienlaikus uzsverot sarunās gūtos panākumus. Koalīcijas līgums paredz visas valsts mērogā noteikt minimālo algu, kuras likme būs 8,5 eiro stundā, samazināt pensionēšanās vecumu līdz 63 gadiem tiem, kas sociālās iemaksas veikuši vismaz 45 gadus, kā arī atvieglot dubultās pilsonības iegūšanas nosacījumus.

Lai gan Merkeles vadītie kristīgie demokrāti (CDU) un viņu Bavārijas meitaspartija - Kristīgi sociālā savienība (CSU) - septembrī notikušajās Bundestāga vēlēšanās guva pārliecinošu uzvaru, viņiem pietrūka piecu mandātu, lai nodrošinātu sev absolūto vairākumu. Tāpēc viņiem nācies pielabināties saviem tradicionālajiem sāncenšiem un piekāpties virknē jautājumu. Koalīcijas līgums jau izraisījis satraukumu uzņēmēju vidū, kā arī neapmierinātību pašu konservatīvo rindās. Presē pat izskanējuši retoriski jautājumi - kurš gan īsti uzvarējis septembrī notikušajās vēlēšanās?

Tomēr tas nebūt nav iedvesmojis ierindas biedrus.

Bonnas Universitātes politikas zinātnes profesors Franks Dekers atzīst, ka SPD, kuru vēlēšanās atbalstīja tikai 25,7% vāciešu, koalīcijas sarunās guvusi labus panākumus. Partijas biedru vidū "veidojas neliels vairākums par labu "jā"", uzskata Dekers, piebilstot, ka kvorumu - vismaz 20% biedru dalību iekšējā referendumā - nebūs grūti nodrošināt.

Viņam piekrīt arī kolēģis no Diseldorfas Universitātes Ulrihs fon Ālemans: "Viņi ar konservatīvajiem runāja kā līdzīgi." Kā liecina aptaujas, vairums no SPD elektorāta arī vēlas, lai partijas referendumā koalīcijas līgums tiktu atbalstīts.

Tomēr ne visi ir pārliecināti, ka SPD vadībai izdosies piespiest vismaz 95 000 partijas biedru piedalīties iekšējā referendumā. Sabiedriskās domas pētnieki norāda, ka ir grūti izveidot reprezentatīvu izlasi, lai iegūtu ticamu partijas iekšējā noskaņojuma ainu.

Halles-Vitenbergas Universitātes Sociālo pētījumu centra vadītājs Everhards Holtmans norāda, ka SPD biedri apzinās sekas un rīkosies piesardzīgi. "Kad viņiem rokās būs biļeteni, viņi aptvers, ka negatīvs balsojums atstās partiju bez vadības, un tas var novest pie tā, ka visa partija kļūst nekontrolējama," uzsver Holtmans, ļaujot noprast, ka sakāve referendumā Gabriēlam maksās amatu.

Tikmēr politikas zinātnes profesors Štefans Šīrens, kas pats ir SPD biedrs, sarunā ar Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju "Deutsche Welle" (DW) atzina, ka rīkot partijas iekšējo referendumu nav bijusi "spīdoša ideja", jo balsojuma iznākums ir "visai neskaidrs". Viņš gan vienlaikus uzsver, ka koalīcijas līguma noraidīšana sociāldemokrātiem būs "katastrofa".

Tomēr, ja viss noritēs saskaņā ar SPD vadības plānu, jau 17.decembrī Merkele varēs nodot amata zvērestu, trešo reizi stājoties kancleres amatā.

Paredzēts, ka SPD pienāksies seši ministru portfeļi, kamēr CDU/CSU - deviņi. Taču, lai nodrošinātu, ka partijas biedri referendumā uzmanību pievērstu vienīgi līguma saturam, personas, kas varētu ieņemt ministru amatus, pagaidām vēl nav publiski paziņotas. Tas gan ne visai patīk daļai ierindas biedru un varētu pamudināt tos vai nu balsot pret koalīcijas līgumu, vai balsojumā vispār nepiedalīties.

Tomēr mediji uzskata, ka starp ministriem jaunajā Merkeles valdībā varētu būt gan Gabriēls, kas savulaik viņas kabinetā ieņēma vides ministra amatu, bet tagad varētu kļūt par vicekancleru, gan bijušais finanšu ministrs Franks Valters Šteinmeijers, kurš tagad varētu sēsties ārlietu ministra krēslā.

Lai gan daudzi partijas biedri joprojām ir skeptiski noskaņoti, viņi sāk sliekties par labu "lielajai koalīcijai", jo bažījas, ka tās noraidīšana SPD sagādās vēl lielākas nepatikšanas. "Es esmu fundamentāli pret Merkeles kundzi," atzīst pensionētais sociālais darbinieks Reinholds Dēbuss, kurš arī bija ieradies, lai paklausītos Gabriēlu Baunatālā. "Taču saprāts liek man balsot "par", jo, ja nē, būs jaunas vēlēšanas, un tas nebūs labi." Arī kāds no SPD sanāksmes dalībniekiem Hofheimā pēc Gabriēla runas intervijā aģentūrai "Reuters" atzina: "Pirms tam šaubījos. Tagad balsošu par."

Arī tie partijas līderi, kas iepriekš iebilda pret "lielo koalīciju", tagad šķiet saliedējuši rindas ap Gabriēlu, tostarp ietekmīgā Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes premjerministre Hanelore Krafta.

Pat tradicionāli radikālā SPD jaunatnes nodaļa "Jusos", šķiet, ir samierinājusies, lai gan daži jaunieši Hofheimā atklāti pauda savu protestu pret partijas vadības virzienu. "Jusos" līderis Saša Fogts atzīst, ka daudzi biedri joprojām ir "ļoti skeptiski", taču viņš pauž pārliecību, ka pēc koalīcijas līguma izlasīšanas arī viņi pārliecināšoties, ka tajā paredzēti "nepārprotami uzlabojumi". Īpaši Fogts uzsver solīto investīciju palielināšanu izglītībā, kā arī dubultās pilsonības noteikumu atvieglošanu, no kā labumu gūšot turku kopiena, kas pamatā balso par SPD.

Paši turki gan pauduši neapmierinātību ar panākto vienošanos dubultās pilsonības jautājumā, jo tā neesot pietiekami radikāla. Vācijas Turku kopiena pat paziņojusi, ka vienošanās sagādājusi "rūgtu vilšanos", jo tā paredz iespēju abas pilsonības paturēt vienīgi jauniešiem, kas dzimuši Vācijā. Tāpēc organizācijas priekšsēdētājs Kenans Kolats pavēstījis, ka viņš un citi turki, kas ir SPD rindās, referendumā balsošot pret koalīcijas līgumu.

Netrūkst arī citu disonējošu balsu. Frondistu vidū ir arī SPD veterāns un Nobela literatūras prēmijas laureāts Ginters Grass. Arī citi partijas intelektuāļi pauduši neapmierinātību ar "lielo koalīciju" un sagatavojuši petīciju, kuru parakstījuši jau 9000 cilvēku. "Ja SPD trūkst drosmes uzņemties vadību, tai jāiet opozīcijā un sevi jāatjauno no apakšas," teikts petīcijā.

Pastāv iespējas, ka daļa neapmierināto varētu pat pārbēgt pie kreisajiem ekstrēmistiem. Galu galā viens no partijas "Die Linke" ("Kreisie") dibinātājiem ir SPD renegāts Oskars Lafontēns, kurš sociāldemokrātu rindas pameta pirms desmit gadiem, kad toreizējais SPD līderis un kanclers Gerhards Šrēders nāca klajā ar savu uzņēmējdarbībai labvēlīgo programmu "Agenda 2010".

Turklāt SPD tikko atteikusies no līdzšinējās stingrās nostājas pret jebkādu sadarbību ar kreisajiem ekstrēmistiem nacionālā līmenī un pēc iespējamajām ārkārtas vēlēšanām varētu mēģināt veidot kreiso koalīciju, kurā vieta atrastos arī "Die Linke". Pagaidām gan kreisie ekstrēmisti priecājas par iespēju pārvilināt pie sevis SPD vēlētājus, kuriem vilšanos sagādājusi sociāldemokrātu gatavība sadarboties ar konservatīvajiem.

Zāra Vāgenknehta, kura "Die Linke" pārstāv Bundestāgā, norādījusi, ka SPD atbalstītāji "padarīti par muļķiem", solot algas un investīcijas, kurām nav finansējuma, jo nodokļi netiek paaugstināti.

Taču ārpus Berlīnes, kur arī tiks izšķirts iespējamās "lielās koalīcijas" liktenis, cerības saņemt vairāk naudas bērnudārziem un skolām, kā arī lielāku finansējumu municipalitātēm ir nozīmīgi aspekti. "Reti koalīcijas līgumā tik liels uzsvars likts uz vietējo politiku un tās vajadzībām," atzīst Menhengladbahas mērs un vietējās SPD nodaļas līderis Norberts Būde.

Arī satīriskais žurnāls "Titanic" norāda, ka sociāldemokrātu līderi tik ļoti alkstot atgriezties pie varas, ka referendumā patiesībā būšot tikai trīs iespējas, starp kurām biedriem izvēlēties, - "Jā", "Protams" un "Noteikti!".

Tikmēr trešdien izplatījušas ziņas, ka vairāki partijas biedri saņēmuši tālruņa zvanus, kuros tie brīdināti par negatīvajām sekām, ja referendumā tie balsot pret "lielo koalīciju". Zvanītājs apgalvojis, ka strādā partijas ģenerālsekretāres Andreas Nālesas birojā, un tālruņu aparātu uzrādītais numurs patiesi pieder SPD Berlīnes mītnei. Nālesa gan noliegusi, ka viņa kaut ko būtu zinājusi par šiem zvaniem.

Zvanītājs draudējis, ka negatīvs balsojums partijas iekšējā referendumā kaitēšot biedru karjerai partijā. Viens no cilvēkiem, kas saņēmis šādu zvanu, ir SPD Bruhzāles nodaļas līderis Fabiāns Ferhs, kurš iepriekš kritizējis vienošanos par "lielās koalīcijas" veidošanu. Ferhs par to žēlojies Nālesai, kura ar e-pasta starpniecību atbildējusi, ka zvanītājs nepiederot "sociāldemokrātu ģimenei" un ka zvans, domājams, bijis "noziedzīgs mēģinājums iznīcināt SPD".

Domājams, ka šī akcija, lai kurš būtu tās iniciators, nevairos neapmierinātos ierindas sociāldemokrātu vēlmi samierināties ar partijas vadības kursu.

Ja ierindas sociāldemokrāti patiesi nobalso pret koalīcijas līgumu vai arī referendumā piedalās mazāk nekā 20% SPD biedru, Merkelei nāksies vēlreiz mēģināt pārliecināt "zaļos". Ja arī tas neizdosies, šķiet, ka vienīgā atlikusī iespēja būs ārkārtas vēlēšanu izsludināšana. Tas periodu līdz jaunas, lemtspējīgas Vācijas valdības izveidošanai var paildzināt vēl uz nenoteiktu laiku.