Ir izskanējusi informācija, ka Ziemeļkorejas zeme sevī, iespējams, slēpj pasaulē lielākos retzemju elementu krājumus – aptuveni 216 miljonus tonnu, kuru pareiza un saprātīga izmantošana pasaulē izolētāko valsti varētu padarīt bagātu un varenu, vēsta "International Business Times".
Ziemeļkorejas valsts Korejas Dabas resursu tirdzniecības korporācija ir sākusi kopīgu projektu ar privātu Lielbritānijas firmu "SRE Minerals Limited", lai izpētītu un attīstītu minerālu ieguvi pie Čondžu pilsētas. Izpēti paredzēts sākt aprīlī, norāda laikraksts.
Ziemeļkorejas retzemju elementu krājumu vērtība varētu sasniegt 64,9 triljonus dolāru (47,5 triljoni eiro), liecina "SRE Minerals Limited" aplēses.
"Ja Ziemeļkoreja spētu palaist šo programmu un attīstīt pati savu industriju, tā potenciāli varētu līdzsvaroties un integrēties ar saviem kaimiņiem, un pārstāt būt "melnais caurums" Ziemeļaustrumāzijas centrā," radio "Amerikas balss" stāsta Skots Brūss no "Austrumu – Rietumu centra" Havaju salās.
Šādi vērtīgo izrakteņu krājumi ne tikai liktu Ķīnas resursiem izskatīties maziem, bet arī palīdzētu uzlabot Ziemeļkorejas attiecības ar Japānu un Dienvidkoreju – pasaulē lielākajām minerālu importētājām, skaidro "International Business Times".
"Tas nav noslēpums, ka viņiem ir daudz retzemju elementu," raksta vietne "The Christian Science Monitor". Fakts, ka tas ir zināms jau ilgu laiku, bet nekas nav darīts tā izmantošanai, kaut ko liecina par Ziemeļkoreju, pieļauj medijs. Valsts ar savu pagrimušo ekonomiku pat nespēj sākt pelnīt naudu ar to, kas viņiem ir.
Pašlaik vairāk nekā 95% pasaules retzemju elementu tirgus kontrolē Ķīna.
Izolētā Ziemeļkoreja ar savu vārgo ekonomiku ir viena no 34 pasaules valstīm, kurai savu iedzīvotāju pabarošanai nepieciešama ārēja palīdzība.
Zināms, ka nabadzīgā valsts iegūst un eksportē ogles. Ilgu laiku komunistiskās valsts ekonomiku ar finansējumu atbalstīja Padomju Savienība. Pēc PSRS sabrukuma Ziemeļkoreja palika bez saviem atbalstītājiem un valsts ekonomika piedzīvoja milzīgu krahu, bet miljoniem cilvēku nonāca pārtikas trūkumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
