Eiropas Savienības (ES) amatpersonas samitā Kijevā pirmdien uzstājušas uz reformu nepieciešamību Ukrainā.
Kijevā pirmdien un otrdien norisinās ES un Ukrainas samits, kas ir pirmā šāda veida tikšanās kopš Ukrainas krīzes sākuma pagājušajā gadā.
Eiropadomes prezidents Donalds Tusks pēc sarunām ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko paziņoja, ka Eiropa nevar izdarīt smago darbu Ukrainas vietā un tikai paši ukraiņi, Ukrainas parlaments un valdība spēj īstenot valstij nepieciešamās reformas.
Tusks norādīja, ka reformas būs arī vislabākā atbilde agresijai Ukrainas austrumos.
Atbildot uz Kijevas aicinājumiem ES nosūtīt miera uzturētājus uz Ukrainu, Tusks ieņēma piesardzīgu nostāju, paziņojot, ka bloks nosūtīs misiju situācijas novērtēšanai.
Eiropas Komisijas (EK) vadītājs Žans Klods Junkers savukārt pavēstīja, ka brīvās tirdzniecības līgums starp Ukrainu un ES būtu jāievieš līdz 2016.gada 1.janvārim.
Porošenko tikmēr apliecināja Ukrainas gatavību pilnībā īstenot politiskos solījumus, kas doti saistībā ar šo līgumu, un piecu gadu laikā izpildīt nepieciešamās prasības, lai pieteiktos dalībai ES.
Prezidents atzina, ka Ukrainu gaida sāpīgs un sarežģīts pārmaiņu periods, un aicināja ES dot signālu, ka šī smagā cīņa tiks atalgota ar pilntiesīgu dalību blokā.
Analītiķi norāda, ka ES iekšienē aug bažas par Kijevas vēlēšanos īstenot nepieciešamās reformas.
Lai atvairītu bankrotu, Ukraina ir stipri atkarīga no starptautiskā atbalsta, bet Rietumu palīdzība, tostarp 17,5 miljardus dolāru lielais aizdevums no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), ir atkarīga no tā, vai Ukraina īstenos reformas.
Junkers apstiprināja, ka ES ir izmaksājusi Kijevai 250 miljonus eiro no 1,6 miljardus eiro vērtās palīdzības programmas. Trešā palīdzības pakete, kas sasniegs 1,8 miljardus eiro, būs pieejama no maija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
