Igaunija līdz šim pieņēmusi pareizos lēmumus, lai finansējums aizsardzībai sasniegtu 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Jau nākamgad kaimiņvalsts esot gatava iet pat tālāk, intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” teica Igaunijas ārlietu ministre Marina Kaljuranda.
Turklāt ministre norādīja, ka šādiem plāniem ir arī sabiedrības atbalsts. Viņa piebilda, ka tā arī ir neliela atšķirība starp Latviju un Igauniju. Pēc viņas domām Latvija vēl tikai dodas šajā virzienā, vienlaikus sveicot Latviju ar pareizo lēmumu palielināt aizsardzības budžetu. "Jūs sasniegsiet mērķi, un mēs Igaunijā arī esam par to priecīgi, jo partneriem aliansē un reģionā ir katram jāveic savs ieguldījums," intervijā skaidroja Kaljuranda.
Runājot par apdraudējumu Baltijas valstīm, ministre pauda, ka tas nāk no austrumiem, kur notikusi Krimas aneksija. Tāpat par to liecina arī Krievijas agresija pret Ukrainu. Ministre skaidroja, ka austrumos redzams, ka Krievija kļuvusi provokatīva un aizvien vairāk un vairāk neparedzama.
Ministre atzina, ka drošībai ir izaicinājumi. "Vai esam drošībā? Es teiktu, ka nekad nevar būt 100% drošība, bet mēs esam izdarījuši - vismaz Igaunija no savas puses - visu, ko varam divpusēju attiecību līmenī. Mēs piedalāmies ar 2% IKP aizsardzības izdevumos. Es gribētu arī apsveikt Latviju un Lietuvu ar spertiem soļiem pareizā virzienā. Mēs esam NATO dalībvalsts. Es to esmu teikusi iepriekš un atkārtošu atkal - ir neprāts uzbrukt NATO," raidījumam pauda Kaljuranda.
Viņasprāt, militāra uzbrukuma draudi šodien neesot reāli. Vienlaikus viņa ir pārliecināta, ka valstīm jābūt gatavām jebkāda veida provokācijām, norādot uz Krievijas provokatīvām darbībām robežu tuvumā militārās mācībās. Tāpat, kā piemēru, viņa minēja gaisa telpas pārkāpšanu un civilās aviācijas pārlidojumus bez ieslēgtiem transponderiem.
Kaimiņvalsts ministre norādīja, ka tās ir darbības, kurām jāpievērš uzmanība un jābūt gataviem reaģēt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
