Aptuveni 30 000 cilvēku lielajā Tokmakā pavisam darbojas 27 vēlēšanu iecirkņi, kas durvis vēruši astoņos no rīta un būs balsotājiem pieejami līdz astoņiem vakarā. Līdz pēcpusdienai nav novēroti un netiek ziņots par pārkāpumiem balsošanas procesā.
Tomēr pilsētā atsevišķās vietās joprojām redzami aģitācijas plakāti, kuriem bija jābūt novāktiem jau piektdienas naktī.
Pilsētas Vēlēšanu komisijas vadītājs Mihails Vasiļjevičs portālam "Delfi" apgalvo, ka, pretēji izplatītājām ziņām par plašo krāpšanās ar balsīm katrās Ukrainas vēlēšanās, šajā pilsētā vēlēšanas parasti ir godīgas un 20 gadu laikā viņš neesot redzējis balsu pirkšanas mēģinājumus.
Mihails Vasiļjevičs
"Neviens nekad neko mums nav piedāvājis," runājot par vēlētāju un komisijas locekļu iespējamo uzpirkšanu, piebalso komisijas sekretāre Ņina Šepaščenko.
Tokmakas iecirkņi pārsvarā ierīkoti sabiedriskās ēkās – skolās, bērnudārzos, kā arī valsts uzņēmumu administratīvajās būvēs. Bez komisijas locekļiem iecirkņos klāt ir arī partiju un kandidātu novērotāji (cīņā par Zaporožjes apgabala padomes un rajona pašpārvaldes vietām cīnās 13 partijas, uz Tokamkas mēra amatu kandidē septiņi cilvēki) un akreditēti preses pārstāvji.
Kādā iecirknī vietējā laikrakstā "Tavrija", atsūtīti novērotāji – līdz 20 gadus veci jaunieši. Uz "Delfi" jautājumu gan nespēja uzreiz atbildēt, kādu laikrakstu pārstāv un kāds ir viņu uzdevums, norādot vien: "Visi jautājumi pie redakcijas." Taču redakcijas tālruņa numuru atteicās nosaukt.
Vēlētāju aktivitāte ir atšķirīga dažādos iecirkņos. Ja centrā pārsvarā tā tiek vērtēta kā vidēja vai atsevišķās vietās pat augsta (vidēji uz iecirkni "Delfi" aptaujātie komisiju vadītāji prognozē ap 30 – 40% vēlētāju aktivitāti), pilsētas nomalēs aktivitāte ir zema. Pārsvarā balsot nākot jau pensijas vecuma cilvēki, kas tradicionāli esot apzinīgāki par jaunajiem, tomēr vairākos iecirkņos vēlēšanu komisiju pārstāvji pauž cerību, ka jauni ļaudis kļūs aktīvāki uz vakaru.
"Cilvēkiem ir svētku noskaņojums, visi sveicinās, ir labvēlīgi," vēlēšanu gaisotni raksturo Oļena Žmurko, kura vienā no vēlēšanu iecirkņiem kā novērotāja pārstāv Opozīcijas bloku. Cilvēki patiešām pārsvarā ir labvēlīgi noskaņoti un smaidīgi, tikai vienā gadījumā nācās sastapt kundzi, kura skaļi pauda neapmierinātību ar valsts ekonomisko situāciju, un iedzīvotāju "padarīšanu par vergiem", ko darot Ukrainas valdība. "Ir jāraud, nevis jāsmejas," pukojās vēlētāja.
Iecirkņus apsargā miliči – parasti viens vai divi cilvēki, novēroja "Delfi", taču apsardze nav uzkrītoša. Vienā gadījumā pie iecirkņa dežūrēja divas sievietes militāros formastērpos.
Vēstīts, ka 25. oktobrī Ukrainā notiek pašvaldību vēlēšanas, kurām teorētiski būtu jāpabeidz varas maiņa, kas aizsākās 2014. gadā ar prezidenta Viktora Janukoviča gāšanu.
Pagājušā gada maija Ukrainā tika ievēlēts jauns prezidents Petro Porošenko, bet oktobrī notika parlamenta vēlēšanas, kuru rezultātā tika izveidota prorietumnieciska valdība.
Taču vietējā varasiestādes pilsētās un reģionos, izņemot galvaspilsētu Kijevu, palika iepriekšējās.
Šīs pašvaldību vēlēšanas izceļas ar lielu konkurenci – uz 168 450 pilsētu mēru, ciemu vadītāju un apgabalu deputātu vietām pretendē vairāk nekā 350 000 kandidātu no 132 partijām.
Pavisam balsošanā ir jāievēl 22 apgabalu padomes, 213 rajona nozīmes pilsētu padomes, 462 rajonu padomes, 83 rajonu padomes pilsētās, 567 ciemu padomes, kā arī 9127 lauku padomes. Tāpat jāievēl arī pašvaldību vadītāji apgabalu centros un pilsētās.
Novērotāji paredz, ka balsošana varētu izcelties ar nepieredzēti plašu krāpniecību, politiskajiem spēkiem mēģinot ietekmēt vēlēšanu iznākumu – atspoguļojot Ukrainas politisko sistēmu, kāda tā bijusi pēdējos 20 gadus.
Tāpat sagaidāms, ka rezultāti var būt krasi atšķirīgi dažādos reģionos, turklāt neatspoguļot varas sadalījumu starp partijām parlamentā.
Parlamenta vēlēšanās plašs atbalsts bija premjera Arsēnija Jaceņuka Tautas frontei, taču pirms pašvaldību vēlēšanām, kā liecina aptaujas, tai bija tikai aptuveni viena procenta vēlētāju atbalsts.
Priekšvēlēšanu kampaņā galvenais uzsvars tika likts uz sociāli ekonomiskajām tēmām un orientāciju Eiropas virzienā, kamēr Ukrainas austrumu bruņotā konflikta tēma nav plaši pārstāvēta, liecina Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) ziņojums.
Vēlēšanas notiek visā Ukrainā, izņemot okupētajā Krimā un valsts austrumu reģionos, kurus kontrolē prokremliskie kaujinieki.
Pašpasludinātās Doņeckas un Luhanskas "tautas republikas" bija ap šo pašu laiku ieplānojušas savas, starptautiski neatzītas vēlēšanas, kuras oktobra sākumā separātistu varasiestādes tomēr piekrita pārcelt uz vēlāku laiku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
