"Krievija pagaidām nav parādījusi sevi kā partneri," viņš sacījis pēc Eiropas Savienības ārlietu ministru apspriedes Briselē. "Tā gan ir faktors, kam jāpievērš uzmanība, taču nevar runāt par partnerību nedz Sīrijā, nedz Ukrainā. Nākamā mēneša vidū būtu jānobriest lēmumam par sankciju pagarināšanu. Esam vienojušies - ja Minskas vienošanās netiks pildītas, mums šī politika jāturpina. Ticu un jūtu, ka mēs tā rīkosimies."
Ministrs arī uzsvēris, ka pēc Parīzē notikušajiem bruņotajiem uzbrukumiem nevajadzētu vilkt vienlīdzības zīmi starp teroristiem un bēgļiem vai kardināli mainīt migrācijas politiku.
Vienlaikus viņš norādījis, ka Eiropas valstīm būtu labāk jāgādā par ārējo robežu apsardzību, jānošķir bēgļi no ekonomiskajiem migrantiem un jācīnās pret terorisma finansēšanu, kā arī jāpastiprina izlūkdienestu sadarbība.
"Nedrīkstam vainot tos, kuri bēg no kara. (..) Publiskajā telpā jau izskan nelabvēlīgi izteikumi par imigrantiem, bet es ceru, ka mēs tā nerīkosimies," sacījis Linkevičs.
"Izlūkdienestu sadarbība mēdz būt visai rezervēta, valda individuāli spēles noteikumi. Laiks atmosties un sākt reālu sadarbību, reālu informācijas apmaiņu," viņš piebildis.
Jau vēstīts, ka teroraktos Parīzē naktī uz sestdienu tika nogalināti vismaz 129 cilvēki un vairāk nekā 300 ievainoti. Atbildību par terora aktiem uzņēmies teroristiskais grupējums "Islāma valsts".
Sīrijas pilsoņa pase, kas atrasta netālu no viena Parīzes terorista, kurš uzspridzinājās koncertzālē "Bataclan", jau raisījusi bažas, ka Eiropā līdz ar bēgļiem varētu būt iefiltrējušies džihādisti. Francijas policija paziņojusi, ka šā dokumenta autentiskums vēl tiek pārbaudīts, tikmēr Serbijas mediji pieļauj, ka pase, visticamāk, ir viltota.
Polijas jaunās valdības Eiropas lietu ministrs Konrāds Šimanskis, kas pārstāv oktobrī vēlēšanās uzvarējušo konservatīvo partiju "Likums un taisnīgums" (PiS), sestdien paziņoja, ka pēc notikumiem Parīzē Polijai vairs neesot "politisku iespēju" uzņemt imigrantus, kas nelegāli ieradušies Eiropas dienvidvalstīs un kurus iecerēts sadalīt atbilstoši ES kvotām.
Kā pēc apspriedes Briselē pirmdien uzsvēris Lietuvas ārlietu ministrs, Eiropas Savienībai arī jāturpina noteikts un nepārprotams atbalsts Austrumu partnerības programmai.
Pēc viņa teiktā, Ukrainas gadījumā jāietur līdzsvars starp spiedienu uz Kijevu reformu īstenošanas jautājumā un spiedienu uz Maskavu attiecībā uz Minskas vienošanos īstenošanu robežkontroles un bruņojuma izvešanas jomā, jo pamiers Ukrainas austrumos ir ļoti trausls un apšaudes kļūst biežākas. Savukārt Moldovas gadījumā jātiecas panākt, lai Kišiņeva nenovirzītos no Eiropas kursa.
Svētdien Briselē notika Baltijas un Beniluksa valstu ārlietu ministru apspriede, kurā daudz uzmanības tika veltīts Austrumu partnerības valstīm. Decembrī gaidāmi svarīgi ES lēmumi attiecībā uz bezvīzu režīmu un sankciju pagarināšanu.
Pirms ES ministru apspriedes pēc Linkeviča un Zviedrijas ārlietu ministres Margotas Valstrēmas iniciatīvas bija sarīkota ES ministru tikšanās ar Gruzijas ārlietu ministru Giorgiju Kvirikašvili, kuras laikā Lietuva un citas valstis apliecināja politisku atbalstu Gruzijai, kas uzskatāma par Austrumu partnerības līderi.
"Ticam, ka Gruzija, īstenojot sarežģītas reformas, ir pelnījusi bezvīzu režīmu, un ceram, ka šis progress decembrī tiks novērtēts pozitīvā Eiropas Komisijas ziņojumā un dalībvalstu lēmumā," izteicies Linkevičs.
Vienlaikus Gruzijas vadībai paustas bažas par situāciju mediju brīvības un tiesiskuma jomā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
