Irānas augstākais līderis ajatolla Ali Hamenei pirmdien izteica dusmīgus pārmetumus reģionālajai sāncensei Saūda Arābijai, aicinot musulmaņu pasauli apšaubīt to, kā tā pārvalda islāma vissvētākās vietas.
"Saūda Arābijas valdnieku nospiedošās uzvedības attiecībā pret dieva ciemiņiem dēļ islāma pasaulei ir pašos pamatos jāpārskata divu svēto vietu pārvaldīšana un hadža jautājums," teikts Hamenei mājaslapā publicētajā paziņojumā.
Paziņojums publicēts pirms šomēnes gaidāmā musulmaņu ikgadējā svētceļojuma uz Meku jeb hadža. Pērn ap 60 tūkstošiem cilvēku no Irānas devās svētceļojumā, bet pēc tam, kad Irānas un Saūda Arābijas starpā sarunas pārtrūka, Irānas iedzīvotājiem šogad svētceļojums ir liegts.
Hamenei svētceļojuma politizēšanā apsūdzēja Saūda Arābijā valdošo ģimeni, kas ir islāma vissvētāko vietu Mekas un Medinas aizbildne. Saūda Arābijas valdnieku ģimene esot kļuvusi par "niecīgu un vārgu sātanu, kas bailēs trīc, ka kaitēs Lielā sātana (ASV) interesēm," rakstīja Irānas augstākais līderis ajatolla.
Saūda Arābijas valdnieki, kas "bloķējuši lepno un ticīgo Irānas svētceļnieku" ceļu uz Meku, ir "apkaunoti un maldos klīstoši cilvēki, kas uzskata, ka viņu noturēšanās pie apspiešanas troņa ir atkarīga no augstprātīgo pasaules lielvaru aizstāvēšanas, no alianses ar cionismu un ASV un to prasību izpildes", viņš rakstīja.
Ajatolla arī asi kritizēja Saūda Arābijas reakciju pēc pērn hadža laikā notikušās traģēdijas, kad traģiska drūzmēšanās notika Minā, netālu no Mekas, vietā, kur saplūst divi ceļi, kas ved uz Džamaratu - vairākstāvu struktūru, kur svētceļnieki met akmeņus, šādi simboliskā veidā ar akmeņiem nomētājot velnu. Incidentā gāja bojā ap 2300 ārvalstu svētceļnieku, tostarp 464 Irānas iedzīvotāji.
"Tā vietā, lai atvainotos un nožēlotu, un juridiski tiesātu tos, kas tieši ir vainīgi par šausminošo gadījumu, Saūda Arābijas valdnieki ar vislielāko bezkaunību atteicās atļaut starptautiskas islāma faktu noskaidrošanas komitejas izveidi," lasāms Hamenei paziņojumā.
"Minstināšanās un nespēja izglābt pusdzīvos un ievainotos (..) arī ir skaidra un nepārprotama," viņš piebilda, paziņojot, ka Saūda Arābija "viņus noslepkavoja".
Šiītu apdzīvotās Irānas un sunnītu apdzīvotās Saūda Arābijas konflikts ir par vairākiem reģionāliem jautājumiem, jo īpaši par konfliktiem Sīrijā un Jemenā, kuros tās atbalsta pretēji noskaņotas puses.
Irāna īpaši asi iebilst pret Saūda Arābijas karaliskās ģimenes ciešajām attiecībām ar ASV un Izraēlu.
"Islāma pasaulei, tostarp musulmaņu valdībām un tautām, ir jāiepazīstas ar Saūda Arābijas valdniekiem un pareizi jāizprot viņu zaimojošā, neuzticamā, atkarīgā un materiālistiskā daba," lasāms Hamenei paziņojumā.
Janvārī abu valstu attiecības saasinājās, kad demonstranti Irānā aizdedzināja Saūda Arābijas vēstniecību un konsulātu pēc tam, kad Saūda Arābija izpildīja nāvessodu pazīstamajam šiītu garīdzniekam.
Maijā tika paziņots, ka Irānas iedzīvotājiem šā gada hadžā pirmo reizi nepilnu 30 gadu laikā nav ļauts piedalīties. Saūda Arābija paziņoja, ka Irānas prasības ir nepieņemamas.
Divās sarunu kārtās dažās jomās tika panākta vienošanās, tostarp par elektronisku vīzu izmantošanu, kuras Irānas svētceļnieki varētu izdrukāt, jo Saūda Arābijas diplomātiskās pārstāvniecības Irānā ir slēgtas.
Tomēr Saūda Arābija paziņoja, ka Irāna vēlas tiesības organizēt demonstrācijas, kas "varētu izraisīt haosu", un abas puses neparakstīja hadža saprašanās memorandu, kuru katru gadu paraksta vairāk nekā 70 valstis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
