Astoņas Eiropas Savienības (ES) valstis, kurām ir ārējās sauszemes robežas ar trešajām valstīm, atbalstījušas Lietuvas iniciatīvu piesaistīt šo robežu apsardzībai lielāku finansējumu un ieviest noteiktus robežu uzraudzības standartus.
Kā pastāstījis Lietuvas iekšlietu ministrs Eimutis Misjūns, deviņu valstu ministru forumā Viļņā panākta vienošanās kopīgi vērsties pie Eiropas Komisijas (EK) attiecībā uz vienotu ES robežu novērošanas standartu izstrādi, informēt par iespējamajiem riskiem ES ieceļošanas un izceļošanas sistēmas realizācijā, kā arī censties sarunās par ES robežu apsardzības finansējumu panākt pēc iespējas labākus nosacījumus sauszemes robežu apsardzībai.
Lietuvas ierosinājumus atbalstījušas arī Latvija, Igaunija, Polija, Rumānija, Slovākija, Somija un Ungārija. Šo iniciatīvu atbalstījusi arī Norvēģija, kas nav ES dalībvalsts, taču ietilpst Šengenas zonā. Pēc Misjūna teiktā, ļoti nozīmīgs ir arī panāktais konsenss attiecībā uz Lietuvas priekšlikumu noteikt minimālās prasības robežu apsardzībai. Par robežu novērošanas standartiem gādās Eiropas robežapsardzības aģentūra "Frontex".
Ministrs uzsvēris, ka vienoti standarti ļautu unificēt Šengenas valstu ES ārējo robežu apsardzību. Viņš arī norādījis, ka Lietuva ar modernām sistēmām jau novēro vairāk nekā pusi no savu ES ārējo robežu kopgaruma. "To jau sajutuši gan kontrabandisti, gan nelegālie migranti, kuri meklē spraugas citu valstu robežu apsardzībā, kur tādu sistēmu vēl nav. Tomēr ES ārējo robežu apsardzība ir mūsu kopīgais mērķis, citādi mēs nevarēsim garantēt Šengenas telpas drošību un stabilitāti," sacījis Misjūns.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
