Krievijas Krasnodaras novadā uzceltas kazarmas, kurās, saskaņā ar aculiecinieku stāstīto, pirms došanās uz Sīriju pulcējas militārie algotņi, oficiālajos dokumentos apzīmētas kā pionieru nometne, ekskluzīvā publikācijā ziņo aģentūra "Reuters".

Runa ir par trīs garām divstāvu ēkām, kas izvietotas uz valsts zemes ārpus armijas militārās bāzes pie Molkinas ciema. Oficiāli tām nav nekāda sakara ar aizsardzības ministriju.

Nometni cēlusi privāta firma "Megalain", kura ir saistīta ar uzņēmēju, par "Putina pavāru" dēvēto Jevgēniju Prigožinu, kurš medijos plaši tiek uzskatīts par oficiāli nereģistrētās privātās militārās kompānijas "Vagner" vadītāju. Prigožins par saviem sakariem ar Krievijas armiju un tās darbībām Ukraina iekļauts ASV sankciju sarakstā.

Publiski pieejamos dokumentos nav atrodamas liecības, ka būtu rīkota iepirkuma procedūra, kā to likums paredz gadījumos, kad tiek piešķirts valsts finansējums. "Reuters" neizdevās noskaidrot, par kādu naudu nometne celta un kā izvēlēts darbu veicējs.

Nometne atrodas uz Aizsardzības ministrijai piederošas zemes līdzās militārās izlūkošanas bāzei. Tās celtniecība pabeigta 2015. gadā. Fakti par ēkām nākuši gaismā pateicoties tiesas dokumentiem – uzņēmums "Megalain" tiesājies ar kādu apakšuzņēmēju.

Savā lēmumā tiesa vienu no ēkām raksturo kā "pionieru nometni", lai gan pionieru organizācija oficiālu pastāvēšanu beidza līdz ar PSRS sabrukumu un vārds "pionieru" ir izslēgts no bērnu vasaras nometņu nosaukumiem, skaidro "Reuters". Atlikušas divas ēkas spriedumā nosauktas par "īslaicīgām atpūtnieku izmitināšanas" vietām.

Izdomātos ēku pielietošanas mērķus dokumentos norādīt bijusi pasūtītāja vēlme, aģentūrai atklāja viens no celtniecības darbos iesaistītās firmas "Vivahaus" darbiniekiem, raksta "Reuters".

"Tas bija tāds specpasūtījums, tāpēc tā vajadzēja. Mums bija vienošanās ar pasūtītāju, ka mēs rakstām, ka tā ir brīnišķīga pionieru nometne netālu no Melnās jūras," atklāja avots, kurš vēlējies palikt anonīms.

Vēstīts, ka pasaules un Krievijas mediji daudz ziņojuši par tā sauktajām privātajām militārajām kompānijām, kuru algotņi izpilda uzdevumus Austrumukrainā, Sīrijā un Āfrikā. Algotņu izmantošanas ļauj Kremlim noliegt armijas militāro klātbūtni konkrētās vietā, vai neatklāt patieso kritušo skaitu, jo oficiāli algotņiem nav nekāda sakara ar Aizsardzības ministriju.

Krievijas iesaistīšanās Sīrijas pilsoņu karā 2015. gadā bija izšķiroša, lai pavērstu kara gaitu par labu Maskavas sabiedrotajam prezidentam Bašaram al Asadam. Par spīti mediju ziņām, Krievija ir noliegusi, ka Sīrijā izmantotu algotņu karaspēku, vien norādot, ka tur esošie Krievijas pilsoņi ir privātpersonas, kas uz Tuvo Austrumu valsti devušās pēc savas iniciatīvas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!