Kurdu nodošana: Kas stāsies pretī turkiem Rietumu Kurdistānā

ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojums par spēku atvilkšanu no Sīrijas ziemeļiem kārtējo reizi saviļņojis ne tikai Tuvo Austrumu reģionu, bet visu starptautisko vidi. Jautājumus raisa gan reģiona tuvākā nākotne, gan ASV uzticamība laikā, kad tās ārpolitiku daudzu ekspertu vērtējumā nosaka starptautiskās attiecības graujošs politiķis. Par spīti izskanējušiem vēstījumiem, ka Turcija tūlīt pārņems ASV nodoto sabiedroto kontrolētās zemes, karadarbība nesolās būt strauja.

Kurdi ir motivēti cīņai

Tieši pierobeža ir Sīrijas kurdu visblīvāk apdzīvotā teritorija. Tajā dzīvo līdz diviem miljoniem etnisko kurdu. Reģions izsenis tiek dēvēts par Rietumu Kurdistānu un tā neoficiālā galvaspilsēta Kāmišli, gluži kā vairākas citas lielākās kurdu pilsētas šajā apvidū, ir robežpilsēta.

Gadu desmitiem Sīrijas centrālā vara īstenoja pret kurdiem vērstu politiku, tostarp atņēma pavalstniecību, liedzot strādāt un turēt īpašumā zemi un mājas, kā arī īstenoja kampaņveidīgu vēršanos pret kurdu valodu, pārdēvējot apdzīvotās vietas un pat liedzot bērniem likt tradicionālos vārdus.

Kopš Sīrijas pilsoņu kara valsts ziemeļdaļā dzīvojošie kurdi ar ASV vadītās koalīcijas atbalstu šajā reģionā nostiprinājuši pozīcijas un pasludinājuši de facto autonoma Rožavas reģiona izveidošanu. Politisku iemeslu dēļ – galvenokārt starptautiska autonomijas atbalsta dēļ – Rožavas vārdu pat vietējās varasiestādes pēdējā laikā pieminēja retāk. Tas gan nemaina faktu, ka Turcijas iecerētā drošības zona faktiski ir etnisko kurdu pamata dzīvesvieta Sīrijā, par kuru kurdi ir motivēti cīnīties vissīvāk.