ES 'ārlietu ministrs': Eiropai no jauna jāapgūst spēka valoda  (117)

Pērnā gada nogalē jaunajai Eiropas Komisijas kolēģijai uzsākot darbu, spāņu pārstāvis Borels pārņēma amatu, kas tika definēts kā "spēcīgāka Eiropa pasaulē". Svaigākajā viedokļa rakstā viņš iezīmē savas atbildības jomas mērķus, kas iezīmē tieši to – beidzot padarīt ES par ģeostratēģisku spēlētāju.

"Eiropiešiem jāattiecas pret pasauli, kāda tā ir, ne tādu, kādu tie vēlas to redzēt," viņš raksta, netieši kritizējot līdzšinējā politika, kura balstījās idejā primāri veicināt kopīgas vērtības, bet iepretim citu globālo spēlētāju izmantotajiem militārajiem un ekonomiskajiem līdzekļiem stratēģiski izrādījusies pārāk vāja. Tiesa, no ES vērtībām Borels neaicina atkāpties, bet gan tās aizstāvēt ar ekonomikas un spēka politikā balstītu stratēģiju.

"Eiropas Savienībai ir jāatrod savs ceļš pasaulē, kuru aizvien vairāk diktē skarba spēka politika. Mums eiropiešiem jāpielāgo mūsu mentālās kartes, lai attiektos pret pasauli, kāda tā ir, ne tādu, par kādu mēs cerējām, ka tā kļūs. Šī ir ģeostratēģiskas sacensības pasaule, kurā dažiem līderiem nav nekādu aizturu lietot spēku, bet ekonomiskie un citi instrumenti tiek padarīti par ieročiem. Lai izvairītos no kļūšanas par zaudētājiem mūsdienu ASV-Ķīnas sacensībā, mums ir no jauna jāapgūst spēka valoda un [pašiem] jāpieņem Eiropa par vienu no svarīgākajiem ģeostratēģiskajiem spēlētājiem," uzsver Borels.

Viņš atzīmē, ka Eiropai tas sākotnēji varētu būt sarežģīti, ņemot vērā, ka ES ir izveidota, lai tieši izbeigtu spēka politiku Eiropā un tā vietā par galvenajiem instrumentiem izmantoja atvērtību, reciprocitāti un daudzpusīgu pieeju, kas tika uzskatīti par labu modeli ne tikai pašiem, bet visai pasaulei. "Rezultāts izrādījās citāds," secina ES augstais pārstāvis ārlietās un drošības jautājumos.

Borels atzīst kritiku, ka Eiropas Savienībai vienotas ārpolitikas veidošanu apgrūtina nevienprātība dalībvalstu starpā, kā dēļ nepieciešams mainīt absolūtās vienprātības politiku, kāda patlaban pastāv visai ES svarīgu lēmumu pieņemšanā. "Dalībvalstīm jāapzinās, ka viņu veto vājina ne tikai [Eiropas] Savienību, bet arī tās pašas. Nevar pasludināt vēlmi pēc stiprākas Eiropas bez ieguldīšanas, tajā," Skaidro Borels, "kopējas stratēģiskas kultūras vārdā ir nepieciešams, ka visi Eiropieši drošības draudus redz kā neizdalāmus. Ticēt, ka Lībija un Sāhela reģions ir svarīgs tikai Vidusjūras valstīm ir tik pat absurdi kā domāt, ka Baltijas valstu drošība satrauc tikai Austrumeiropu."

Spāņu politiķis atzīmē, ka ES netrūkst politisko instrumentu vai spēka, bet vienīgā problēma "ir politiskās vēlmes trūkums izmantot tās spēkus, lai nodrošinātu to saskanību un maksimizētu to ietekmi".

Cita starpā Borels atzīmē, ka Eiropai nepieciešams nopietni izstrādāt pieejas, kā rīkoties ar citiem mūsdienu globālajiem stratēģiskajiem dalībniekiem: ASV, Ķīnu un Krieviju. "Lai arī daudzējādā ziņā tie ir atšķirīgi, visi trīs praktizē dažādu jautājumu sasaisti (piemēram, vienās sarunās ietver ekonomiskus un militārus jautājumus), kā arī spēka politiku. Mūsu reakcijai jābūt atšķirīgai un niansētai, taču skaidrai un tādai, kas pauž gatavību aizstāvēt ES vērtības, intereses un jau pieņemtos starptautiskos principus," viņš uzsver. ES "ārlietu ministrs" atzīmē, ka nekas no tā nebūs viegli vai sasniedzams gada laikā, taču jau šogad Eiropai jāatrod sava ģeopolitiskā pieeja, lai tādējādi izbeigtu savus identitātes meklējumus.