Šajās dienās aprit 25 gadi kopš Srebrenicas genocīda. Toreiz Bosnijas serbu partizāni un militārie grupējumi nogalināja vairāk nekā astoņus tūkstošus Bosnijas musulmaņu vīriešu. Tā bija lielākā masu slepkavība, kāda pieredzēta Eiropā kopš Otrā pasaules kara. Šī traģēdija ir atstājusi vairākas politiskas un etniskas rētas Rietumbalkānu valstīs. Portāls "Delfi" piedāvā atskatu uz notikumiem Srebrenicā 1995. gadā un skaidro, kā šis genocīds turpina šķelt Rietumbalkānu reģionu.
Kas notika Srebreņicā?
Karš Bosnijā un Hercegovinā izcēlās 1992. gada aprīlī, neilgi pēc tam, kad bijusī Dienvidslāvijas Republika pasludināja savu neatkarību. Bosnijas serbu militārie grupējumi, kurus atbalstīja gan Serbijas valdība, gan Dienvidslāvijas Tautas armija, uzsāka karadarbību, ielencot Sarajevu un okupējot vairāk nekā pusi Bosnijas un Hercegovinas teritorijas. 1993. gadā trīs pilsētām Bosnijas austrumos – Zepai, Gorazdei un Srebreņicai – tika piešķirts ANO “drošās zonas” statuss. Iegūtais statuss apturēja Bosnijas serbu kaujinieku uzbrukumus, tomēr turpmākos divus gadus šīs trīs pilsētas bija visai izolētas – tās apgādāja neliels skaits humānās palīdzības konvoju.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
