Foto: Reuters/Scanpix/LETA
Otrdien ANO Starptautiskā tiesa Hāgā nolasīja galīgo spriedumu bijušā Bosnijas serbu komandiera Ratko Mladiča apelācijas lietā par genocīdu un kara noziegumiem. Līdz ar to ir slēgta gadiem ilgusī tiesvedība pret vīru, kurš ar savu asiņaino darbību izpelnījies "Bosnijas miesnieka" iesauku.

Par notikumiem Bosnijā un Hercogovinā kara laikā no 1992. līdz 1995. gadam 78 gadus vecais Mladičs jau 2017. gadā tika atzīts par vainīgu, kara noziegumos, noziegumos pret cilvēci un genocīdā. Starp viņam inkriminētajiem noziegumiem arī bēdīgi slavenais slaktiņš Srebreņicā.

Viņam piesprieda mūža ieslodzījumu, bet Mladičs spriedumu pārsūdzēja. Viņš savu vainu neatzīst un apsūdz tiesu melos, kā arī Starptautisko bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunālu (ICTY) ir nosaucis par "NATO bērnu".

Kā mazā Bosnijas un Hercogovinas ciematā Božanovičos dzimušais Dienvidslāvijas militārists kļuva par vienu no zināmākajiem kara noziedzniekiem pēc PSRS sabrukšanas un nokļuva tribunālā Hāgā, atskatāmies šajā publikācijā.

Božinoviči pašlaik atrodas Bosnijas un Hercogovojas sastāvā esošajā Serbu Republikā, bet 1942. gadā, kad dzima Ratko Mladičs, tā bija Dienvidalāvija. Mladiča tēvs gāja bojā, kad puikam bija trīs gadi – cīņā pret horvātu nacionālistu ustaši kustību, kurai pēc Vācijas iebrukuma nacistu paspārnē bija izdevies izveidot Horvātijas valsti.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!