Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons izteicies, ka Apvienotās Karalistes sankcijas pret Maskavu skars "ekonomiskās intereses, kas ir atbalstījušas Krievijas kara mašīnu".
"Tās [sankcijas] ļoti smagi skars Krieviju, un mēs darīsim daudz vairāk [Krievijas] iebrukuma [Ukrainā] gadījumā," Džonsonu citē BBC.
Premjerministrs saka, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins tagad ir pārkāpis Ukrainas suverenitāti, uz separātistu kontrolētajiem reģioniem nosūtot karaspēku. "Mēs nekavējoties ieviesīsim starptautisko sankciju paketi," norādīja Džonsons. "Šī ir tikai pirmā sankciju straume, jo mēs uzskatām, ka būs vēl vairāk Krievijas iracionālas uzvedības," piebilda britu valdības vadītājs.
Jau ziņots, ka pirmdien Krievijas prezidents Vladimirs Putins atzina Doņeckas un Luhanskas 'republiku' neatkarības. Kremļa saimnieks par savu lēmumu sniedza uzrunu televīzijā, kas ilga aptuveni stundu un kurā viņš pauda vairākas faktos nebalstītas un nepatiesas tēzes par pašreizējo situāciju Ukrainā un arī par Ukrainas vēsturi.
Putins dokumentā par "Doņeckas Tautas Republikas" (DTR) un "Luhanskas Tautas Republikas" (LTR) neatkarības atzīšanu uzdeva Krievijas Aizsardzības ministrijai nodrošināt "bruņoto spēku miera uzturēšanas funkciju izpildi" šajās teritorijās.
Krievijas jaunākais solis izpelnījās plašu nosodījumu no vairāku Rietumu valstu puses. ASV otrdien plāno paziņot par jaunām sankcijām pret Krieviju. Savukārt Lielbritānijas veselības ministrs Sadžids Džavids izteicies, ka Maskavas iebrukums Ukrainā jau ir sācies un Lielbritānija pret Krieviju tagad piemēros sankcijas.
Vēstīts, ka pēdējās dienās no Ukrainas austrumiem pienāk ziņas par pastiprinātām apšaudēm un ir bažas par Krievijas rīkotām provokācijām iebrukuma attaisnošanai.
ASV prezidents Džo Baidens piektdien paziņoja, ka Kremlis jau ir izlēmis par labu invāzijai Ukrainā, un ka ticams ir uzbrukums arī Kijevai. Vienlaikus viņš pauda pārliecību, ka joprojām ir vieta diplomātijai, jo Vladimirs Putins uzbrukumu jebkurā brīdī varot apturēt.
Savukārt Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons sestdien pauda, ka Krievija plāno kopš 1945. gada lielāko karu Eiropā, kura laikā iecerēts ielenkt arī Ukrainas galvaspilsētu Kijevu.
ASV izlūkdienestu aplēses liecinot, ka Krievija pie Ukrainas savilkusi 75% savu kaujasspējīgo konvencionālo spēku.
Spriedze pie Ukrainas robežām turpinās jau vairākus mēnešus, Krievijai turpinot pulcināt spēkus pie kaimiņvalsts robežām, tostarp Baltkrievijā.
Krievija jau 2014. gadā okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu un Krievijas atbalstītas bruņotas bandas pārņēmušas atsevišķas teritorijas Ukrainas austrumos, tāpēc faktiski karš Ukrainā notiek jau astoto gadu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
