Pirmajā Eiropas Savienības sankciju pret Krieviju paketē ietilpst bankas, politiķi un finanšu sektora elementi, mikroblogošanas vietnē "Twitter" pauda ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Viņš norādīja, ka par tādu pirmo paketi vienojās Eiropas Savienības ārkārtas Ārlietu padome.
Tāpat Rinkēvičs uzsvēra, ka situācijas eskalācijas gadījumā sekos nākamie soļi.
"Lēmumi ir koordinēti ar transatlantiskajiem partneriem," raksta ministrs.
Kā portālu "Delfi" informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), ES ārlietu ministru ārkārtas sanāksme tika organizēta Parīzē, Francijā, reaģējot uz Krievijas pēdējo dienu pieņemtajiem lēmumiem.
Ministrijā informēja, ka otrdien pieņemtais lēmums ES Ārlietu padomē ir politiska vienošanās, kam sekos sankciju apstiprināšanas juridiskais process. Sankciju pakete iekļauj personalizētās sankcijas pret Krievijas politiķiem un amatpersonām, dažām Krievijas bankām, Krievijas finanšu sektora elementiem, kā arī tirdzniecības darījumu aizliegums ar tā saucamajām "DNR" un "LNR".
Rinkēvičs pauda viedokli, ka sankciju paketei būtu jābūt spēcīgākai, tomēr vienlaicīgi uz Krievijas pieņemtajiem lēmumiem ES ir jāsniedz skaidra un nekavējoša atbilde. Viss šobrīd liecina, ka Krievija turpinās vērsties pret Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti. Tāpēc ES ir jau tagad jāuzsāk darbs pie nākamās sankciju paketes, kas paplašinātu ierobežojumu tvērumu un jomas, paredzot, piemēram, arī eksporta ierobežojumus, uzskata Latvijas ārlietu ministrs.
Ministrs izteica atbalstu Vācijas lēmumam apturēt gāzesvada "Nord Stream 2" sertifikāciju, novērtējot to kā ļoti spēcīgu Vācijas atbildi uz Krievijas vēršanos pret Ukrainu.
Tāpat Latvijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka ES ir svarīgi turpināt ciešu koordināciju ar tādām partnervalstīm kā ASV, Apvienotā Karaliste, Kanāda un Japāna. Rinkēvičs teica, ka, līdz ar ierobežojošo pasākumu paplašināšanu pret Krieviju, ES ir tikpat svarīgi turpināt sniegt atbalstu Ukrainai, stiprinot tās noturību.
Jau ziņots, ka pirmdien vakarā Kremļa saimnieks Vladimirs Putins paziņoja par Ukrainas teritorijā ar Maskavas atbalstu izveidoto Doņeckas un Luhanskas "tautas republiku" (DTR un LTR) neatkarības atzīšanu un Krievijas spēku ievešanu "miera uzturēšanai". Tas ir jauns pavērsiens un eskalācija jau mēnešiem ilgstošajā spriedzē pie Ukrainas robežām, kas draud novest pie jaunām sankcijām Krievijai.
Vēstīts, ka Lielbritānija piemērojusi sankcijas piecām Krievijas bankām un trim oligarhiem, iesaldējot to Apvienotajā Karalistē esošos aktīvus un aizliedzot ceļot uz Lielbritāniju, paziņojis premjers Boriss Džonsons.
Premjerministrs uzrunā britu parlamentā sacīja, ka tā ir sankciju "pirmā daļa", raksta "Sky News". Šīs sankcijas ir reakcija uz pirmdien Krievijas izziņoto "Luhanskas Tautas Republikas" un "Doņeckas Tautas Republikas" neatkarības atzīšanu un Krievijas spēku ievešanu šajos reģionos.
Piecas Krievijas bankas, pret kurām vērstas sankcijas, ir "Rossija", "IS Bank", "General Bank", "Promsvyazbank" un "Black Sea Bank".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
