NATO ir aktivizējusi aizsardzību pret ķīmiskajiem ieročiem un atomieročiem, pieaugot bažām, ka Krievija varētu ķerties pie šādu ieroču izmantošanas Ukrainā, ceturtdien paziņojis alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Pēc NATO samita Briselē viņš paziņoja, ka 30 alianses valstu līderi vienojušies nosūtīt Ukrainai aizsardzības aprīkojumu un medicīnas preces, kā arī palīdzēt apmācīt ukraiņus piesārņojuma novēršanā un krīzes vadībā.
"Mēs īstenojam pasākumus gan Ukrainas atbalstam, gan savai aizsardzībai," norādīja Stoltenbergs.
NATO bažījas, ka Krievija var mēģināt radīt ieganstu šādu ieroču izmantošanai karā, piemēram, apsūdzot Ukrainu vai citas valstis, ka tās izstrādā Ukrainā ķīmiskos vai bioloģiskos ieročus, sacīja Stoltenbergs.
Jautāts, kā šie aizsardzības elementi pasargās NATO valstis, avots no militārā sektora ziņu aģentūrai DPA atklāja, ka tiks dots rīkojums būt augstā gatavībā bataljona lieluma spēkiem, kurus veido aptuveni 400 karavīri, kas apmācīti novērst ķīmisko, bioloģisko un radioaktīvo ieroču, kā arī atomieroču uzbrukumus un r;ikoties šādu uzbrukumu gadījumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
