Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons iecerējis radīt Eiropas Savienībai (ES) alternatīvu aliansi, kurā apvienotu liberālās valstis, kas neuzticas Briselei un uzskata Krieviju par draudu nacionālajai drošībai, raksta Itālijas laikraksts "Corriere della sera".
Britu premjers "savu tīklu aužot" jau ilgāk par mēnesi, itāļu medija rakstīto atstāsta aģentūra UNIAN.
Džonsons savu politisko, ekonomisko un militāro savienību piedāvājot kā alternatīvu ES tām valstīm, kas nav apmierinātas ar Briseles vadību un atsevišķi ar Vācijas pozīciju Krievijas agresijas kontekstā.
Savu ideju Džonsons izklāstījis Ukrainas līderim Volodimiram Zelenskim vizītes laikā Kijivā 9. aprīlī, apgalvo medijs.
Šajā aliansē Lielbritānijas premjers vēloties iesaistīt Ukrainu, Poliju, Latviju, Lietuvu, Igauniju un, iespējams, vēlāk arī Turciju. Ukrainas vadība vēl neesot paudusi konkrētu nostāju par šo piedāvājumu, bet nav arī to noraidījusi, skaidro medijs.
23. jūnijā notiks samits, kurā tiks lemts par Ukrainas ES kandidātvalsts statusu. Ja Ukrainai kandidāta statuss netiks piešķirts, Zelenskis varētu nopietni uztvert Džonsona alternatīvu, paredz žurnālisti.
Tiesa, raksta autori norāda, ka Lielbritānija varētu apzināti izplatīt baumas par aliansi, lai izdarītu spiedienu uz Rietumu politiķiem. Laikraksts arī apšauba šādas alianses dzīvotspēju, norādot, ka Lielbritānijai nav iespējas finansiāli uzturēt Ukrainu.
Tāpat nav zināms, vai aliansei vēlētos pievienoties Polija un Baltijas valstis, apdraudot savas attiecības ar Briseli.
Lielbritānija kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma pirmajām dienām ir aktīvi iestājusies par atbalstu Ukrainai.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
