NATO vajag pārskatīt savu nostāju Austrumu flanga jautājumā, 29.jūnijā, ierodoties uz NATO samitu Madridē, norādīja Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.
Pēc viņa paustā, šodienas galvenā mācība ir tāda, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins cerēja, ka savas neizprovocētās, nelegālās invāzijas Ukrainā rezultātā viņš "dabūs" mazāk NATO Rietumu frontē, tomēr, Džonsona ieskatā, Putina pieņēmums ir izrādījies nepareizs.
Lielbritānijas premjers uzsvēra, ka alianses samits Madridē ir vēsturisks dažādu iemeslu dēļ. NATO drīzumā pievienosies divas jaunas dalībvalstis - Somija un Zviedrija. Džonsons akcentēja, ka tas NATO ir milzīgs solis uz priekšu.
"Šodien mēs spriedīsim par to, ko alianse vēl var darīt, lai atbalstītu Ukrainu. Tāpat mums ir jāgūst pārliecība, ka esam mācījušies no aizvadītajiem mēnešiem, pārskatot alianses nostāju NATO Austurmu flanga jautājumā," sacīja Džonsons.
Šodien Madridē notiek NATO samits, kur Latviju pārstāvēs Valsts prezidents Egils Levits, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) un aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).
Stoltenbergs: Krievija rada tiešus draudus NATO drošībai
NATO valstu līderi samitā Madridē gatavojas atzīt Krieviju par tiešu draudu alianses drošībai, paziņojis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
"Mēs skaidri pateiksim, ka Krievija rada tiešus draudus mūsu drošībai," ierodoties samita norises vietā, žurnālistiem sacīja NATO ģenerālsekretārs.
Samitā Madridē plānots parakstīt alianses jauno stratēģisko koncepciju, kas definēs NATO mērķus un pieeju nākamajos desmit gados. Tajā panākta vienošanās par paplašinātu plānu alianses austrumu flanga valstu aizsardzībai, reaģējot uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina istenoto iebrukumu Ukrainā.
Plānots arī ievērojami palielināt NATO Ātrās reaģēšanas spēkus (NRF).
Stoltenbergs sacīja, ka samits Madridē būs vēsturisks un pārveidojošs.
"Mēs tiekamies pašā nopietnākās drošības krīzes laikā, ar kādu esam saskārušies kopš Otrā pasaules kara," uzsvēra Stoltenbergs.
Viņš teica, ka jaunajā stratēģiskajā koncepcijā pirmo reizi uzmanība tiks pievērsta arī problēmām, ko rada Ķīnas ietekmes pieaugums.
"Ķīna nav ienaidnieks. Bet, protams, mums jāņem vērā sekas mūsu drošībai, kad redzam Ķīnu pamatīgi investējot jaunās modernās militārās spējās, tālas darbības raķetēs vai kodolieročos, un arī mēģinājumus kontrolēt kritisko infrastruktūru, piemēram, G5," sacīja Stoltenbergs.
NATO samitu šoreiz pirmo reizi apmeklēs arī Dienvidkorejas un Japānas līderi. Analītiķi norāda, ka viņui uzaicināti saistībā ar Ķīnas radītajiem draudiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
