ASV vairākas reizes sūtījusi Krievijas vadībai adresētus brīdinājumus, draudot ar nopietnām sekām, ja Kremlis izšķirtos par kodolieroči pielietošanu, atsaucoties uz ASV amatpersonām, vēsta laikraksts "The Washington Post" (WP).
Kā skaidro amerikāņu ierēdņi, prezidenta Džo Baidena administrācija kopumā pieturas pie stratēģijas apzināti paturēt aiz neskaidrības plīvura, kādas tieši būtu sekas Krievijai, liekot Kremlim lauzīt galvu par iespējamo reakciju.
Savukārt nosūtīto brīdinājumu saturs, kā arī to nodošanas veids netiek atklāts, taču zināms, ka tie nodoti caur Valsts departamentu.
Medijam nav zināms, vai ir nosūtīts kāds jauns brīdinājums pēc Krievijas diktatora Vladimira Putina atkārtotiem draudiem par kodolieroču pielietošanu 21. septembra uzrunā. Taču medija avoti atklāj, ka brīdinājumi pēdējo mēnešu laikā sūtīti pastāvīgi.
Baidena administrācija atgādina, ka šī nav pirmā reize kopš iebrukuma sākuma 24. februārī, kad Krievijas vadība draudējusi ar kodolieročiem, taču nav nekādu pazīmju, ka kodolieroči tiktu pārvietoti un notiktu gatavošanās neizbēgamam kodoltriecienam.
Tomēr pēdējie Krievijas līdera komentāri par "visu pieejamo līdzekļu izmantošanu" ir daudz konkrētāki un izskan laikā, kad Krievija piedzīvo sakāvi kaujas laukā Ukrainā.
Ja iepriekšējie paziņojumi vairāk liecināja par vēlmi atturēt Rietumus no pārāk liela atbalsta Ukrainai, tad pēdējie komentāri mobilizācijas kontekstā var liecināt par vēlmi izmantot kodolieročus, lai iesaldētu savus iekarojumus Ukrainā un piespiestu Kijivu un tās sabiedrotos pakļauties, uzskata Ieroču kontroles asociācijas izpilddirektors Derils Kimbols.
Viņš uzsver, ka šī ir pēdējo desmitgažu nopietnākā epizode ar kodolieroču pielietošanas risku un atgādina, ka pat ierobežota kodolkara gadījumā sekas būtu katastrofālas.
Ziņots, ka Krievijai saskaroties ar militārām neveiksmēm Ukrainā, Kremļa saimnieks Vladimirs Putins 21. septembrī izsludināja "daļējas mobilizācijas" sākumu, kā arī atkātoti deva mājienus par gatavību pielietot kodolieročus.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
