Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Ukrainas spēki saskaņā ar plānu turpina uzbrukumu Hersonas apgabalā, kur kopš 1. oktobra atbrīvota gandrīz 1,4 tūkstošus kvadrātkilometrus plaša teritorija, vēsta aģentūra UNIAN.

"Aiz katra pretinieka tā saucamā "labās gribas žesta" stāv kolosāli mūsu karavīru pūliņi. Tāpat kā ienaidnieks atkāpās no Kijivas un Harkivas apgabaliem, pameta Zmijinijas salu, iespējamā aiziešana no Hersonas – tas ir mūsu aktīvo darbību rezultāts," paziņoja Ukrainas spēku virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs.

Runājot par Hersonas virzienu, Ukrainas spēki ir sagrāvuši pretinieka apgādes ceļus un nodrošinājumu, izjaukuši spēku vadības sistēmu, un nav atstājuši ienaidniekam citu iespēju, kā vien bēgt, norāda Zalužnijs.

"Pašlaik mēs nevaram ne apstiprināt ne noliegt informāciju par okupācijas spēku tā saucamo aiziešanu no Hersonas. Mēs turpinām uzbrukuma operācijas atbilstoši saviem plāniem," viņš pasvītro.

Kopš 1. oktobra Hersonas virzienā Ukrainas spēki ir pavirzījušies līdz 36,5 kilometru dziļumam pretinieka aizsardzībā, atbrīvojuši 1381 kvadrātkilometru teritorijas un 41 apdzīvoto vietu, atklāj Zalužnijs.

Savukārt aizvadītās diennakts laikā Ukrainas spēki pavirzījušies par septiņiem kilometriem un atguvuši kontroli pār 12 apdzīvotajām vietām, informē komandieris.

Ziņots, ka trešdien, 9. novembrī, Krievijas militārā vadība paziņoja, ka sāk spēku izvešanu no Dņepras labā krasta.

Ukrainas prezidenta padomnieks Mihailo Podoļaks gan paziņoja, ka nesaskata "nekādu pazīmju", kas liecinātu par krievu spēku atvilkšanu no Hersonas.

Ukrainas militārā izlūkdienesta vadītājs Vadims Skibickis iepriekš teica, ka okupēto Hersonu aizsargā no 30 līdz 50 tūkstošiem Krievijas karavīru.

Savukārt ASV analītiķi norāda, ka kauja par Hersonu vēl nav beigusies.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".

Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.

Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".

Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!