Šādi amerikāņu domnīcas analītiķi komentē publikāciju laikrakstā "Washington Post" par it kā notikušajiem Prigožina centieniem sazināties ar Ukrainas izlūkdienestu un nodot ziņas par Krievijas karavīru pozīcijām apmaiņā pret Ukrainas karavīru aiziešanu no Bahmutas.
Kā uzskata eksperti, šādi "Vagner" vadītājs turpina savu cīņu ar Krievijas Aizsardzības ministriju, bet ne ar autoritāro līderi Vladimiru Putinu.
Analītiķi uzskata, ka Kremlis zinājis par Prigožina potenciālajiem kontaktiem ar Ukrainas izlūkdienestu, tāpēc nav bijuši pārsteigti par šo faktu.
"Vārdā neminēti avoti Kremlī paziņoja, ka Krievijas prezidenta administrācija gatavo Prigožina publiskas diskreditācijas operāciju, tomēr norādīja, ka Kremlis diez vai draudēs viņam, kamēr "Vagner" spēki atrodas pirmajās līnijās," norāda ISW.
"Prigožins komandē "Vagner" spēkus Donbasā, un viņa atstādināšana kaitētu krievu pozīcijām Bahmutā, bet uz tādu risku Putins diez vai izies," spriež analītiķi.
Kremlis nevar vienkārši atstādināt Prigožinu no amata, jo "Vagner" ir privāts uzņēmums.
Vienīgais vieds, kā nomainīt īpašnieku, ir, panākot kontroli pār uzņēmumu.
"Lai panāktu, ka Prigožins nekontrolē "Vagner", ironiskā kārtā būs jāpanāk Kremļa kontrole pār algotņu grupējumu, no kura Putins visiem spēkiem cenšas formāli distancēties," rezumē ISW.
Ukrainas amatpersona: Kijiva gribētu saņemt 40-50 iznīcinātājus F-16
Kijiva vēlas no sabiedrotajiem saņemt 40-50 reaktīvos iznīcinātājus F-16, intervijā tīmekļa izdevumam "Politico" pavēstīja Ukrainas aizsardzības ministra padomnieks Jurijs Saks.
No šiem 40-50 iznīcinātājiem tiks izveidotas "trīs vai četras eskadriļas", kas Ukrainu aizsargās pret Krievijas izvērsto bombardēšanu, sacīja padomnieks.
Kaut arī Lielbritānija, Itālija, Francija un Vācija nevar piedāvāt F-16, "tām ir svarīga balss starptautiskajā koalīcijā", un Ukraina gribētu, lai tās pamudinātu tādus savus sabiedrotos ASV un Turciju.
Kā sacīja padomnieks, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vēlas, lai jautājums par F-16 būtu galvenais šīsnedēļas G7 samitā Hirosimā un NATO samitā jūlijā Lietuvā.
Ukraina jau vairākus mēnešus mudina sabiedrotos piešķirt tai modernas kaujas lidmašīnas, visupirms jau F-16, tomēr sabiedrotie pagaidām atsakās to darīt.
Sākotnēji atteikums tika skaidrots ar nevēlēšanos lieki provocēt Krieviju, bet pēc tam ar tehniskiem un citiem sarežģījumiem.
ASV ražotie F-16 ir daudzu rietumvalstu bruņojumā, un dažas no tām jau ir gatavas nodot lidmašīnas Ukrainai, ja NATO tiks panākts konsenss.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
