Krievijas iebrukums Ukrainā ir aizsācis gadu desmitiem lielāko karu Eiropā, kurā kopā sadzīvo tādi klasiski iepriekšējo pasaules karu paņēmieni kā ierakumu kaujas, masīvas artilērijas apšaudes un bruņutehnikas atbalstīti uzbrukumi, bet vienlaikus darbībā vērojami modernākie ieroči un daudz, daudz dronu. Viena no šī kara iezīmēm ir masveidīga civilo dronu pielāgošana sprāgstvielu nomešanai uz pretinieka pozīcijām un tehnikas.
Kopš 2022. gada 24. februāra notiekošā kara laikā tīmeklī lielā skaitā tiek publicēti dronu filmēti video, kuros šie paši droni redzam nometam granātas vai citus spridzekļus uz pretinieka ierakumiem, blindāžām, kājniekiem un kaujas tehnikas, nereti meistarīgi trāpot tieši atvērtās lūkās. Tas ir tikai viens no veidiem, kā droni ienāk karā.
Sprāgstvielu nomešanas Ukrainā plaši izmantoti šim uzdevumam pielāgoti veikalos nopērkami civilām vajadzībām ražoti droni. Granātu mešanas fenomens Ukrainā aizsācies jau pēc 2014. gada kara.
🇺🇦 bomber drone dropped two granade M67 (made in US) and RGT-27S (made in Ukraine) into a room where russian infantry tried to hide https://t.co/eHtKD5rvFo https://t.co/R83HE6CZpn
— Alexander (@neviglases) July 23, 2023
"Granātu mešana šobrīd ir ļoti daudz izreklamēta, lai iebaidītu pretinieku, parādītu savas spējas, lai vāktu ziedojumus. Bet tas ir ļoti pielietojams tikai pozīciju karā. Modernā karadarbībā kustībā pretinieks negaidīs vienā vietā, kamēr piekabināsi granātu, aizvedīsi un nogādāsi. Bet šobrīd Ukrainā tas ir viens no labākajiem un lētākajiem līdzekļiem kā cīnīties un glābt savu karavīru dzīvības," stāsta NBS eksperts Modris Kairišs.
