Foto: Reuters/Scanpix/LETA
Divu Zviedrijas augsta ranga amatpersonu brīdinājumi gatavoties iespējamam karam radījuši satraukumu un pat izpelnījušies pārmetumus par panikas celšanu, vēsta raidsabiedrība BBC.

Informatīvo telpu Zviedrijā satricināja civilās aizsardzības ministra Karla Oskara Bolina izteikumi aizsardzībai veltītas konferences laikā – amatpersona brīdināja, ka "Zviedrijā var būt karš". Šo vēstījumu pastiprināja arī armijas komandieris ģenerālis Mikels Bīdens, norādot, ka zviedriem būtu "mentāli jāgatavojas šādai iespējamībai".

Ministra un komandiera izteikumi vērtējami kā modinātājzvans zviedriem, kuru valstī vairāk nekā 200 gadus ir valdījis miers, taču tagad Zviedrija ir soļa attālumā no pievienošanās NATO, skaidro medijs.

Tomēr amatpersonu izteikumi izpelnījušies opozīcijas politiķu kritiku par brīdinājuma "toni", tāpat satraukumu paudusi bērnu tiesību aizsardzības organizācija "Bris".

Bijusī premjerministre Magdalēna Andešone televīzijas intervijā uzsvēra, ka, lai gan drošības situācija ir nopietna, "nav tā, ka karš būtu tepat aiz durvīm". Savukārt "Bris" atklāj, ka šonedēļ valsts bērnu atbalsta tālrunis saņem satrauktus jauniešu zvanus, kuri redzējuši paziņojumus par karu sociālajā vietnē "Tik Tok".

Organizācijas pārstāve Maja Dāla raidsabiedrībai pauž uzskatu, ka amatpersonām, nākot klajā ar šāda veida paziņojumu pieaugušajiem, būtu bijis jāpadomā, kā uzrunāt arī bērnus.

Armijas komandieris Bīdens noraida kritiku un uzsver, ka viņa komentāros nav izskanējis nekas jauns un nezināms. Viņš pirms mēneša apmeklēja karadarbības zonu Ukrainā, bet Zviedrija ir viena no valstīm, kas apmāca ukraiņu pilotus. Stokholma arī apsver iznīcinātāju "Gripen" nodošanu Ukrainai.

"Mans mērķis nav satraukt cilvēkus, mans mērķis ir likt vairāk cilvēkiem aizdomāties par situāciju un saviem pienākumiem," ģenerāli citē laikraksts "Aftonbladet".

"Ja ir kāda lieta, kas man neļauj naktīs aizmigt, tad tā ir sajūta, ka lietas uz priekšu virzās pārāk lēni," svētdien notikušās konferences laikā teica Bolins. Konferences dalībniekus uzrunāja arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, aicinot zviedrus sadarboties ar Ukrainu, ražot ieročus un "kopā kļūt stiprākiem".

Savukārt zviedru premjerministrs Ulfs Kristersons paziņoja, ka Zviedrija 2024. gadā sasniegs NATO mērķi par 2% no iekšzemes kopprodukta novirzīšanu aizsardzībai, kas nozīmēs militāro tēriņu dubultošanu kopš 2020. gada.

Aizsardzības speciālists Oskars Jonsons reakciju uz amatpersonu izteikumiem salīdzina ar vētru tējas krūzē, skaidrojot, ka 90% no teiktā radījusi neapmierinātība par to, ka civilās un militārās aizsardzības stiprināšanai tiek darīts pārāk maz. "Laiks ir ierobežots, un izteikumu mērķis bija skandināt trauksmes zvanus aģentūrām, privātpersonām un ministrijām," viņš stāsta BBC.

Eiropā amatpersonu brīdinājumi par kara iespējamību izskanējuši jau citās valstīs, tostarp Polijā un Vācijā.

Lai gan karš ir iespējams, ir jāpiepildās vairākiem faktoriem, lai tas reāli notiktu, skaidro Zviedrijas Aizsardzības universitātes pētnieks Jonsons. Krievijas karam Ukrainā būtu jātuvojas beigām, agresoram nepieciešams laiks spēku atjaunošanai un apbruņošanai, kā arī Eiropai būtu jāzaudē ASV militārais atbalsts, viņš uzskaita. Katrs no šiem faktoriem ir iespējams, atzīmē pētnieks.

Drošības situācija Eiropā ir mainījusies kopš Krievija 2022. gada 24. februārī sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!