Prezidents atgādināja, ka pašlaik 70 procenti Igaunijas ārējās tirdzniecības ir vērsti uz ES tirgu un 11 procenti - uz ES kandidātvalstu tirgiem, turklāt kultūras ziņā Igaunija jau sen ir Eiropas valsts.
"No 2004. līdz 2006.gadam ES atbalsts Igaunijai būtiski pārsniegs mūsu ieguldījumu," sacīja Rītels. Viņš paziņoja, ka Igaunija ar ES palīdzību var attīstīt lauku rajonus, zinātni un izglītību. "Tas dod mums iespēju radīt jaunas darbavietas un veicināt konkurētspējīgu produkciju. Tas atklās pilnīgi jaunas iespējas daudziem cilvēkiem," piebilda prezidents.
Viņš atzina, ka tādai mazai valstij kā Igaunija būtu ļoti grūti vienai pašai mūsdienu pasaulē. "Mēs nevaram salīdzināt sevi, piemēram, ar Norvēģiju, kas bagāta ar naftu un zivīm un kuras attīstību lielā mērā nodrošina tās dabas resursi," konstatēja Rītels.
Viņš piebilda, ka Igaunijai jāņem vērā arī mūsdienu nemierīgā situācija pasaulē, tajā skaitā cīņa pret starptautisko noziedzību un narkotiku tirdzniecību. "Tas nav mazas valsts pašas spēkos, sevišķi, ja tā ir robežvalsts starp ES un citām lielvarām," sacīja Rītels.
Prezidents paziņoja, ka ES ir patiesi neatkarīgu, mazu un lielu valstu savienība, kurā netiek aizskartas pat vismazāko valstu intereses, un ka "mūsdienu pasaulei ir vajadzīga šāda savienība".
Rītels piebilda, ka šodien neizvirzīs jautājumu par Krievijas iespējamu iestāšanos ES. "Krievijai pat nav vajadzības piederēt ES," teica Rītels.
Prezidents sacīja, ka saprot cilvēkus, kurus varbūt biedē vārds "savienība" pēc pusgadsimtu ilgas atrašanās Padomju Savienībā. "Laiks, kas mūs šķir no 1991.gada vasaras beigām, kad mēs atdalījāmies no savienības, ir bijis pārāk īss," viņš piebilda. Rītels atzina, ka šādas bažas ir ļoti cilvēcīgas un nav pareizi nosodīt šos cilvēkus.
Rītels pauda uzskatu, ka valsts vadītāji svētdienas vakarā varēs pavēstīt tautai labu ziņu par referenduma pozitīvu iznākumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
