Fišers: ES būs drošāka, ja tās sastāvā būs Turcija

"Ja mēs aizvērsim durvis Turcijai, mēs par to dārgi samaksāsim," Berlīnē sniegtajā intervijā teica Fišers, "mums, Eiropai, Turcija ir stratēģiska partnere (..) Turcijas stratēģiski svarīgā nozīme ir kļuvusi vēl acīmredzamāka kopš 11.septembra," ar to saprotot teroristu uzbrukumus Ņujorkai un Pentagonam 2001.gadā, kuros vaino islama kaujiniekus.

ASV un Eiropa jau sen raksturo musulmanisko, bet laicīgo Turciju kā paraugu islama pasaulei un apgalvo, ka tās demokrātiskā sistēma piedāvā vislabākās garantijas pret islama radikālisma izplatīšanos.

Turcija ir akceptējusi virkni reformu politikā un cilvēktiesību jomā, lai mēģinātu pārliecināt ES sākt ilgi atliktās iestāšanās sarunas. ES līderi gatavojas izskatīt Turcijas progresu decembrī un varētu piekrist sākt iestāšanās sarunas, kas noteikti būs ilgas.

Fišers noliedza Vācijas opozīcijas apgalvojumus, ka valdība atbalstot Turcijas centienus iestāties ES iekšpolitisku iemeslu dēļ. Vācijā dzīvo aptuveni 600 000 etnisko turku, veidojot tās lielāko diasporu. "Tā nav taktikas politika, tam ir ārkārtīgi svarīga nozīme mūsu kopīgajām stratēģiskajām interesēm," teica politiķis.

Vācijas lielākā opozīcijas partija - kristīgie demokrāti - ir pret Turcijas uzņemšanu ES, sakot, ka šī valsts ir pārāk liela, pārāk nabadzīga un kultūras ziņā pārāk atšķirīga, lai iederētos Eiropas Savienībā.

Turcija ar tās 71 miljonu iedzīvotāju šajā ziņā ir lielāka par jebkuru pašreizējo un nākamo ES dalībvalsti, izņemot Vāciju. Kad Ankara beidzot pievienosies bagātajam blokam, Turcijā varbūt būs vairāk iedzīvotāju nekā Vācijā.

"Pastāv zināmas šaubas un bažas [par Turcijas dalību]. Mums tās jāuztver nopietni," teica Fišers.

Fišers ieradies vizītē Turcijā tūlīt pēc Eiropas Komisijas prezidenta Romāno Prodi, kurš atzinīgi novērtēja Ankaras jaunākās reformas, gan norādot, ka tagad tās pilnā apmērā jāīsteno.

Tuvākajā nākotnē Turciju apmeklēs arī Vācijas kanclers Gerhards Šrēders un kristīgo demokrātu līdere Andžela Merkele.