Krievijas savaldīgā attieksme pret NATO paplašināšanu nenozīmē, ka Maskavu šis process neuztrauc, un Baltijas valstu iestāšanās aliansē rada draudus Ziemeļeiropai, paziņojis Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Ivanovs.
Otrdien Sanktpēterburgā, runājot Krievijas un ziemeļvalstu aizsardzības ministru sanāksmē, viņš teica: "Nevar nepievērst uzmanību savaldība, kādu demonstrēja Krievija, reaģējot uz NATO paplašināšanu un ārzemju karaspēka izvietošanas pie Krievijas robežas, lai gan tas mūs nevar neuztraukt."

"Protams, pirmkārt, runa ir par Baltijas valstīm, kuru iestāšanās NATO un ārzemju karaspēka izvietošana to teritorijā situācijā, kad šīs valstis nav pievienojušās līgumam par konvencionālo bruņojumu Eiropā, rada nopietnu problēmu Ziemeļeiropas reģionālajai drošībai," sacīja Krievijas aizsardzības ministrs.

"Militārās stabilitātes un drošības garantēšana ikvienā reģionā, tostarp arī Ziemeļeiropā, ir divvirzienu ceļš, un mēs patiesi ceram, ka šī foruma laikā tiks iezīmēti konkrēti tālākās tuvināšanās ceļi, risinot reģionālās drošības problēmas," teica Ivanovs.

Viņš arī norādīja, ka Krievija sadarbību ar Ziemeļeiropas valstīm uzskata par nozīmīgu Eiropas un globālās stabilitātes faktoru.

"Mēs esam gatavi piedalīties efektīva reģionāla drošības modeļa izveidē mūsu unikālajā reģionā, kas pilnībā iekļautos visas Eiropas arhitektūrā," uzsvēra Krievijas aizsardzības ministrs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit