Nākamajā nedēļā plānots uzstādīt iekārtas urbuma rekonstrukcijai, sacīja Rūmnieks un piebilda, ka urbums ir vairāk nekā 40 gadu vecs un nav precīzas informācijas par tā tehnisko stāvokli, kā arī potenciāli iegūstamo ogļūdeņraža apjomu. Urbuma rekonstrukcija ilgs aptuveni mēnesi, teica Rūmnieks.
Vienlaikus SIA "Alīna" kopā ar Latvijas Universitātes ekspertiem izstrādā modeli, kā zemes īpašniekiem sadarboties ar investoru izpētes darba fāzē, jo iegādāties zemi šajā posmā ir liels risks. Zemes īpašnieki vēlas būt pārliecināti, ka saņems adekvātu samaksu par zemi, ja konstatēs būtiskas atradnes, klāstīja Rūmnieks.
Tikai izpētes laikā būs iespējams precīzāk noteikt turpmākās Kuldīgas naftas iegulas izmantošanas perspektīvas, teica Rūmnieks un norādīja, ka Latvijā pieejamā ogļūdeņražu daudzuma apguvei vajadzētu pietikt ar SIA "Alīna" finanšu līdzekļiem.
"Uzsākot projekta realizāciju, darbību apgrūtināja arī ogļūdeņražu izpētes un ieguves nozares nepilnīgais normatīvais regulējums, kas joprojām ir tapšanas stadijā," minēja Rūmnieks, "tā kā daudzos jautājumos nav precedentu un Gudenieku projekts ir pirmais Latvijā, mūsu ieguldītais darbs veidos bāzi turpmākai nozares attīstībai valstī, kā arī stimulēs vides un ģeoloģijas nozares attīstību."
SIA "Alīna" arī aicinājusi Ekonomikas ministrijas pakļautībā esošo Naftas un gāzes rūpniecības nodaļu un LIAA sastāvā esošo Naftas resursu centru aktīvāk iesaistīties ogļūdeņražu ieguves jautājumu regulēšanā un privātās iniciatīvas veicināšanā, lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu un apsaimniekotu Latvijā pieejamos zemes dzīļu resursus, stāstīja Rūmnieks.
"Pagaidām pagastam no urbuma nav nekāda ieguvuma, taču mēs ceram, ka ar laiku pašvaldība gūs ienākumus no šīs darbības," norādīja Gudenieku pagasta padomes priekšsēdētāja Daina Bērende un piebilda, ka, iespējams, Gudenieku pagasts no urbuma tā arī neko neiegūs, jo pagasts 2009.gadā pievienosies Kuldīgas novadam un visa nauda aizies "kopējā katlā".
SIA "Alīna" apsaimniekotais urbums ir 983 metru dziļš.
"Lai gan licences Latvijā izsniegtas vairākiem uzņēmumiem un privātpersonām, "Alīna" ir vienīgā kompānija, kas uzsākusi ogļūdeņražu izpētes projekta realizāciju, lai iegūtu precīzus datus par to, vai Latvijā ir būtiskas ogļūdeņražu atradnes," sacīja SIA "Alīna" valdes priekšsēdētājs Pēteris Šmidre.
Uzņēmumam pieder arī zeme ar urbumiem Nīcā un Dunalkā, kur tuvākajā laikā plānota izpēte, ja īstenosies ieceres Gudeniekos, norādīja Šmidre.
"Savā ziņā šis projekts uzskatāms par avantūru, jo nav garantijas, ka izpēte apstiprinās informāciju par pietiekami apjomīgām ogļūdeņražu iegulām," atzina Šmidre.
Jau ziņots, ka šā gada sākumā Gudenieku pagasta padome apstiprināja pagasta teritorijas plānojuma grozījumu galīgo redakciju, kas ļauj sākt ogļūdeņražu ieguvi un izpēti.
Gudenieku pagasta teritorijas plānojuma grozījumu galīgā redakcija atļauj ogļūdeņražu izpēti un ieguvi veikt ne tikai Ekonomikas ministrijas noteiktajā ogļūdeņražu izpētes un ieguves licences laukumā, bet arī lauksaimniecībā un mežsaimniecībā izmantojamās teritorijās, ievērojot spēkā esošo likumdošanu.
Ekonomikas ministrija izdevusi licenci ogļūdeņražu izpētei un ieguvei teritorijā 116 hektāru platībā. Gudenieku pagasta teritorijā ir 13 naftas meklēšanas dziļurbumi, no kuriem lielākā daļa izurbti 20.gadsimta sešdesmitajos gados, bet divi - no 1989. līdz 1992.gadam.
1996.gadā seismiskie un urbumu dati vēlreiz apstrādāti un interpretēti, izmantojot mūsdienu programmu nodrošinājumu, tā ievērojami precizējot atradnes ģeoloģisko uzbūvi.
Ekonomikas ministrijas izsniegtajā licencē ogļūdeņražu izpētei un ieguvei teikts, ka izpēte jāveic trīs gadu laikā no darbu sākšanas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
