Parole "Jelgava". Kā pirms 90 gadiem Ulmanis "pievāca" Latviju

1934. gada 15. maija vakarā politiķis Kārlis Ulmanis, kurš bija stāvējis pie demokrātiskas Latvijas šūpuļa, kopā ar saviem domubiedriem šo demokrātiju likvidēja. Ulmaņa apvērsums izbeidza Latvijā parlamentāro demokrātiju, sazvērnieki atlaida Saeimu, apturēja Satversmes darbību un, lai arī mēreni, sāka vajāt savus politiskos oponentus. Ulmaņa autoritārais režīms, kas daudzu ļaužu atmiņā bija palicis kā "labie ulmaņlaiki", vienlaikus nesa sev līdzi visas problēmas, ko rada visas varas koncentrēšana vienās rokās.

1934. gada 15. maijā notika pēdējā Saeimas sēde neatkarīgajā starpkaru Latvijā, tā sākās pulksten 17.05, un darba kārtībā bija 18 jautājumi. "Sēde bija garlaicīga un nenozīmīga. Daži deputāti spēlēja šahu, daži pastaigājās kuluāros vai bufetē dzēra tēju, piekozdami pa sviestmaizei. Sēžu telpa, kā parasti šādos gadījumos, bija pustukša. Arī publikas nodalījuma interesentu bija pavisam maz. Jaukā pavasara diena pat likumdevējus vilināja pilsētas parkos, kur jau plauka kastaņi," pēdējo sēdi atceras viens no apvērsuma tehniskajiem organizatoriem, Saeimas deputāts un "Aizsargu" štāba organizācijas daļas vadītājs Alfrēds Bērziņš.

Joki par apvērsumu

Pēdējais Saeimā izskatītais jautājums bija deputāta Meletija Kaļistratova izdošana tiesu vajāšanai. Krievu vecticībnieku darba tautas frakcijas deputāts Rēzeknē nebija pakļāvies jaunākā policijas kārtībnieka Beķera likumīgajām prasībām, kā arī piedraudējis policistu piekaut un viņu apsaukājis. Pēc balsošanas par Kaļistratova izdošanu tiesai Saeimas sēde tika slēgta, nākamo sēdi sasaucot 18. maijā.

Kārlis Ulmanis, kurš tobrīd bija gan Saeimas deputāts, gan Ministru prezidents un ārlietu ministrs, Saeimas sēdi pameta drusku ātrāk. Dodoties prom no Saeimas, ar Ulmani sasaukušies sociāldemokrātu deputāti: "Kad nu, Ulmaņa kungs, jūs to savu apvērsumu taisīsiet, tad gan, lūdzami, ar mums tā saudzīgāk apejaties!"