Foto: Shutterstock
2018. gadā 23 Latvijas iedzīvotāji tika atzīti par cilvēktirdzniecības upuriem. Šie ir oficiālie dati, patiesībā viņu ir daudz vairāk – no dažiem simtiem līdz, iespējams, vairākiem tūkstošiem. Kas ir šie cilvēki? Kas viņus pērk un pārdod, kā tas notiek? "Delfi" pēta un skaidro, kas ir mūsdienu verdzība.

Šī publikācija ir rakstu sērijas otrā daļa. Ar pirmo daļu "Loverboy" iespējams iepazīties šeit.

"Orgānu tirdzniecība Latvijā nav aktuāla. Bet ir valstis, kurās šāda noziedzība ir ļoti attīstīta, un runa ir ne tikai par nieres vai cita orgāna izņemšanu, bet, piemēram, ādas transplantāciju," stāsta Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta eksperte jautājumos par cilvēku tirdzniecības novēršanu Lāsma Stabiņa. "Klasisks cilvēku tirdzniecības veids ir seksuālā izmantošana. Tajā ietilpst seksa pakalpojumu sniegšana, bordeļi, dzīvokļu un ielas prostitūcija, konsumācija, eskorta pakalpojumi, striptīza klubi, masāžas saloni u. tml. Ar piespiedu darbu tiek domāta izmantošana visdažādākajās nozarēs – celtniecībā, lauksaimniecībā, ražošanā. Cilvēku tirdzniecībā iekļaujas fiktīvās laulības, ar kurām trešo valstu pilsoņi vēlas iegūt uzturēšanās atļauju Eiropas Savienībā. Fiktīvās laulības ir cieši saistītas ar seksuālo izmantošanu un piespiedu darbu."

Pastāv arī piespiedu ubagošana: noziedznieki izmanto bērnus, vecos ļaudis un invalīdus, proti, tos, kas var raisīt žēlumu. Gadās, ka bērniem liek zagt veikalos. "Šādi noziegumi ļoti populāri ir Lietuvā," stāsta Stabiņa. "Bērni no turienes tiek vesti uz Skandināvijas valstīm, un viņus piespiež veikalos zagt dārgas preces. Nesen Lietuvā tika atklāti trīs veikali, kuros šīs lietas pēcāk tirgoja."

Visus šos gadījumus ir ļoti sarežģīti izmeklēt: policijas darbiniekiem cilvēkā jāsaskata nevis noziedznieks, bet upuris.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!