Atkal cieņā 'pļavu ciemati' – ar ko jārēķinās, pērkot šādu apbūves zemesgabalu

Tas atsauc atmiņā iepriekšējo nekustamā īpašuma tirgus buma laiku. Viena no tā brīža iezīmēm bija tā dēvētie pļavu ciemati – būtībā nereti tika tirgoti solījumi par jauku dzīvi vietā, kur tobrīd nekā nebija. Daļa uzņēmīgāku ļaužu šādiem projektiem bija ķērusies klāt, paļaujoties uz nebeidzamu tirgus izaugsmi, dāsno banku finansējumu, savu spēju izveidot jaunu apdzīvotu vietu, taču daļa bija arī izmanīgi darboņi, kuriem jau sākotnēji nebija šāda nodoma. Bieži šie gabali pirkti ar mērķi tos pēc brīža pārdot dārgāk.

Tiesa gan, kopš krīzes, kas sekoja bumam, tirgus dalībnieki, bankas un arī pašvaldības ir guvušas mācību, ir zinošākas un piesardzīgākas. Savukārt pircēji – kā nu kurš. "Delfi" skaidro, kas jāņem vērā, apsverot šāda zemesgabala iegādi.

Izpētīt, "kas ir kas"

Pirms īpašuma iegādes eksperti aicina veikt mājasdarbu.

Ir cilvēki, kuri zemesgabalu novērtē "uz aci", tas iepatīkas, un viņi pērk bez īpašas izpētes, jo šķiet, ka viss būs labi, atzīst Dubane, tomēr, pirms spert šādu soli, vēlams pārbaudīt vairākas lietas. Eksperti mudina potenciālos pircējus pārliecināties par attīstītāja uzticamību.

Ziņas par attīstītāju, pārdevēju un tā pieredzi viņa iesaka ievākt, kaut vai elementāri "iegūglējot", pajautājot tirgus speciālistiem.

Veikli darboņi joprojām tirgū varētu gadīties. Parasti tad sākotnēji tiek iepirkts 4–5 hektārus liels zemesgabals, kur nav nekā. Vēlāk SIA vai privātpersona to kā ciematu iztirgo pa mazākiem apbūves gabaliem, stāstot, ka ceļi un viss cits būs. Var gadīties, ka turpmāk pašiem jaunajiem, piemēram, 20 īpašniekiem būs jārisina attīstības un būvniecības jautājumi, ja gribēs kaut kur tālāk virzīties ar ciemata tapšanu. Savukārt "uzņēmējs" pats jau būs Kiprā vai citās "tālēs zilajās".