Foto: Reuters/Scanpix

Sīrijas konflikta iznākumu šobrīd skaidri prognozēt neuzdrošinās neviens, tomēr neatkarīgi no tā, kāda būs kara plosītās valsts nākotne, vairāki aspekti tajā ir mainījušies uz neatgriešanos. Līdzās faktam, ka jau šobrīd ir sairusi sīriešu sabiedrības šķiru sistēma, acīmredzami ir arī tas, ka Sīrijas ziemeļi turpmāk paši noteiks savu nākotni.

Sīrijas etniskā puzle

Sīrijas konflikts ir īpatnējs ar to, ka tajā nav vienas konkrētas frontes līnijas, tajā nav pat skaidri nodalīti pretinieki, jo vairāki karā iesaistītie spēki sadarbojas pat ar savstarpējiem ienaidniekiem. Tas gan nav liedzis laiku pa laikam kādam politiķim vai politiskajam apskatniekam izspēlēt Sīrijas sadalīšanas kārti.

Pamatā šī ideja balstās faktā, ka Sīrija tika mākslīgi radīta kā teritoriāla vienība tikai pēc Pirmā pasaules kara, nevis radās kā nacionāla valsts. Pēc Osmaņu impērijas sagrāves, tā tika dibināta kā Franču protektorāts un vienlaikus apdzīvotākā arābu valsts. Neatkarību no Francijas tā ieguva vien 1945. gadā.

Šajā mākslīgi veidotajā valstī starp lielākajām kopienām vēsturisku, ekonomisku, kā arī etnisku un reliģisku iemeslu novērojamas dažādas savstarpējas nesaskaņas un alianses.

Tās izteikti iezīmējušās pašreizējā konflikta laikā, kurā pretējās nometnēs atrodas Bašara al Asada pārstāvētā alavītu kopiena, šiīti un druzi no vienas puses, un sunnīti no otras, jau pirms vairāk nekā diviem gadiem vēstīja CNN.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!