Foto: DELFI/Reuters/Scanpix/LETA

Krievija nedēļas nogalē ar tankkuģi bloķēja Kerčas šaurumu, liedzot citu kuģu iekļūšanu un izkļūšanu no Azovas jūras, kurā pēc starptautiskajiem likumiem peldlīdzekļu pārvietošanos ļauts regulēt abām nelielo jūru ieskaujošajām valstīm – Ukrainai un Krievijai. Politiskajam saspīlējumam par kuģošanas brīvību šajā nelielajā, taču ekonomiski svarīgajā jūrā gan ir 15 gadus sena vēsture.

Svaigo domstarpību pamatā starp Krieviju un Ukrainu ir jūras juridiskais statuss. Krievija savulaik piespieda Ukrainu parakstīt līgumu, kas noteica, ka Azovas jūra ir Krievijas un Ukrainas iekšzemes jūra. Tas attiecīgi paredzēja, ka nelielā akvatorija nav starptautiskie ūdeņi, bet gan teritorija, kurā pārvaldi vienlīdzīgi nosaka abas valstis.

Līgums paredzēja vēl kādu vienošanos – abām valstīm bija jānosprauž jūras robeža. Tomēr šī līguma daļa tā arī nekad netika izpildīta, un kuģi visus šos gadus brīvi turpināja doties uz vienas vai otras valsts ostām, kā to nosaka starptautiskās tiesību normas.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!