Foto: Publicitātes foto

Latviešu uzņēmums Gamechanger Audio rada pedāļus līdz šim nebijušiem audio efektiem, ko savos koncertos izmanto gan leģendāri, gan slavas saulē tikko nokļuvuši mūziķi. Pirmais prototips, ko izdevās īstenot ar vietējo inženieru izdomu, radās tepat Rīgas virtuvē un strauji iebrāzās starptautiskajā mūzikas tirgū. Tagad, pēc trim gadiem, uzņēmums turpina pārsteigt ar jaunām idejām. Bundzinieks un Gamechanger Audio mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītājs Matīss Tazāns ļāva ielūkoties muzikālo inovāciju aizkulisēs.

"Patiess atklājums man bija šis te," kādā intervijā klāstīja Rammstein ģitārists Rihards Kruspe, turot rokās Gamechanger Audio pedāli Plasma, kas nesen papildināja mūziķa kolekciju. Izslavētais audio skaņas pārveidošanas rīks bija dzimšanas dienas dāvana, kuras dēļ leģendārā ģitārista draugi personīgi sazinājās ar tā veidotājiem – mūziķiem un inženieriem no Latvijas, kas vien dažu gadu laikā ir strauji iegājuši starptautiskajā mūzikas tirgū. Tagad tā fanu pulkā ir tādi slaveni mūziķi kā Rodžers Voterss no Pink Floyd un Rolling Stones, kā arī pašmāju džeza mūziķis Deniss Paškēvičs.

Līdz šim mūzikas tirgū plaši pārstāvētas bijušas aptuveni 10–15 skaņas efektu kategorijas, kas piedāvāja izmaiņas vien smalkās skanējuma niansēs. Pirmais Gamechanger Audio produkts – PLUS Pedal skaņas paildzināšanai – piedāvāja pilnīgi jaunu iespēju ģitāristiem: iesaldēt vajadzīgo akordu. Ideja tapa uzņēmuma dibinātāja Iļjas Krūmiņa virtuvē un prasīja divus neatlaidības pilnus gadus un divus RTU absolventus – Kristapu Kaļvu un Mārtiņu Meļķi –, kuri viņa ideju īstenoja dzīvē. Virtuves fāzei sekoja pārcelšanās uz garāžu ar jau sešiem komandas dalībniekiem, negaidīti lieliem panākumiem un jaunu ideju – to pašu Rammstein iecienīto pedāli Plasma ģitāras skanējuma pilnīgai pārveidošanai uz elektrības sprieguma vadīšanas principiem. Par bāzi puišiem kļuva garāža ar malkas apkuri, kur ziemā pirmais atbraucējs arī izšķūrēja iebrauktuves sniegu un iekurināja krāsni. No tās tika palaista veiksmīga crowdfunding jeb pūļa finansēšanas kampaņa, kas jau pirmās minūtes laikā nodrošināja Gamechanger Audio ar nepieciešamajiem līdzekļiem jaunā pedāļa izstrādei.

Plašākā tirdzniecībā pedāļi nonāca 2017. gadā, un to lielākā daļa tiek eksportēta uz Ameriku un Rietumeiropu. Šobrīd uzņēmums piedāvā jau trīs inovatīvus skaņas radīšanas paņēmienus: Plus skaņas paildzināšanai, Plasma audio skaņas pārveidei un Motor Synth uz astoņu motoru bāzes, kas rotējot rada augstfrekvences audio signālu sintezatoriem. Industrija ar nepacietību gaida, ko jaunu izdomās Gamechanger Audio prāti.

Ar ko sākās jūsu aizraušanās ar mūziku?

Pirms desmit gadiem kopā ar Iļju sākām spēlēt grupā Acid Rain, ko vēlāk pārdēvējām par The Big Bluff. Biju šīs grupas bundzinieks. Mums nebija plāna B, gribējām būt mūziķi. Pēc kāda laika mums bija apnicis spēlēt Latvijā, jo tās vietas, kur to darīt, ir vien tik, cik ir, un rotēt uz riņķi kļuva vienmuļi. Nolēmām pārcelt grupu uz Londonu. Es ieguvu bakalaura garādu, sakrāmēju mantas, un mēs aizbraucām piedzīvojumā.

Kas ir jūsu lielākā muzikālā iedvesma?

Iedvesmojāmies no klasiskā septiņdesmito gadu roka – Led Zeppelin, Deep Purple, Džimija Hendriksa. Sākumā spēlējām līdzīgā stilā, mēģinot šos mūziķus atdarināt. Tad laika gaitā sapratām, ka gribam kaut ko savu. Toreiz sākām klausīties arī vecākus piecdesmito gadu amerikāņu stilus: rokenrolu, blūzu, rokabilliju, kantrī. Sākām miksēt šo stilistiku ar klasiskā roka enerģiju.

Kādu laiku bijāt mūziķi Londonā. Kā notika lielais lēciens līdz Gamechanger Audio?

Londonā nodzīvoju divus ar pusi gadus, bet Iļja palika vēl nedaudz ilgāk, lai pabeigtu studijas mūzikas skolā. Tobrīd mūsu basists jau bija atgriezies Latvijā. Tā mēs spēlējām divatā: es – bungas, Iļja – ģitāru. Kad, izpildot klasiskās blūza dziesmas, nonācām līdz ģitāras solo, pietrūka ritmģitāras. Ģitārists viens pats nevar nodrošināt pilnvērtīgu skanējumu. Reiz Iļja izteicās, ka būtu lieliski, ja pastāvētu pedālis, ar kuru, noraujot akordu un uzspiežot šo pedāli, akords tiek iesaldēts – turpina skanēt, kamēr mūziķis spēlē pa virsu. Tolaik viņš bija guvis rokas traumu un tāpēc nevarēja nokārtot eksāmenu, bet skolas vadība viņam to atļāva darīt, izstrādājot ar industriju saistītu biznesa ideju. Atgriežoties Latvijā, Iļja to atcerējās. Jau esot šeit un palīdzot tam pašam draugam, basistam, pārvākties, viņš iepazinās ar Kristapu (Kaļvu, ražošanas vadītāju – autora piez.), kurš pats izrādījās gan mūziķis, gan inženieris. Kristapam patika Iļjas ideja, un viņš teicās nedēļas laikā uztaisīt prototipu. Solītās nedēļas vietā pagāja divas, tad pusgads, tad gads, tad vēl viens. Kristaps pieaicināja palīgā savu draugu, grupasbiedru un vienu no tagadējiem līdzīpašniekiem Mārtiņu Meļķi. Trijatā viņi katru vakaru no sešiem vakarā līdz diviem naktī strādāja un no rīta cēlās, lai ietu katrs uz savu darbu. Tā, vakaros Iļjas virtuvē būvējot pirmo prototipu, pagāja apmēram divi gadi. Komandai šajā laikā pievienojās arī ceturtais biedrs Didzis Dubovskis, kurš palīdzēja virzīt uzņēmuma biznesa plānu.

Kad prototips bija gatavs, puiši izdomāja, ka jābrauc uz lielāko Amerikas mūzikas produktu izstādi NAMM, kas notika Losandželosā. Cits mūsu paziņa, trombonists Vairis Nartišs, kurš Latvijā piedāvā pūšamos instrumentus, bija nopircis tur stenda vietu, un puiši sarunāja, ka varētu savu prototipu izstādīt pie viņa stūrītī. No tā brīža nāca mediju uzmanība un atpazīstamība. Jau pirms izstādes tika palaista mājaslapa, kur varēja iepriekš pasūtīt PLUS pedāli, kas izrādījās ļoti veiksmīga pieeja. Uzreiz bija diezgan daudz pasūtījumu. Atbraucot uz Latviju, puiši aizgāja no esošā darba un pilnībā pievērsās uzņēmuma attīstīšanai. Tad komandai pievienojos arī es.

Kad pats noticējāt idejai?

Pēc izstādes, redzot, ka pedālis patiešām ir vajadzīgs. Neviens no mums pirms tam nezināja, vai tas kādu interesēs, bet tad iekrīt pasūtījums, piemēram, no kāda džeka Austrālijā, kurš kaut kur nejauši ir atradis video ar šo pedāli. Tad visi sapratām, ka ideja ir tā vērta.

Vai mūsdienu mūzikā vēl ir iespējams sasniegt unikālu skanējumu?

Jā, nepārtraukti. Mūziķiem vienmēr patīk dzirdēt jaunas lietas un meklēt kaut ko jaunu. Ja tas ir bijis iespējams neskaitāmas desmitgadēs, tad būs iespējams arī turpmāk. Tieši to mēs mēģinām panākt, un tāpēc arī nosaucām sevi par Gamechanger Audio (Spēles mainītājs – autora tulk.). Viss varbūt nenotiek tik ātri, kā ražojot jau esošus skaņu efektus, bet mēs domājam nākt klajā ar produktiem, tāpat kā to dara Tarantino ar savām filmām – reti, bet sagādājot lielu un patīkamu satraukumu. Cilvēki jau sāk prātot, kas sekos tālāk. Tā līdz šim arī ir bijis.

Kad prezentējām jauno produktu Motor Synth, jau nākamajā dienā mums atrakstīja Žans Mišels Žārs. Viņš ir franču elektronikas leģenda, kuram pieder Ginesa pasaules rekords par visapmeklētāko koncertu – 3,5 miljoni skatītāju Maskavā. Žārs rakstīja, ka viņam ļoti patīk mūsu sintezators. Tas gan vēl nav pārdošanā, bet mēs Žāram aizsūtījām vienu no trim pirmajiem prototipiem ticot, ka viņš veicinās sintezatora atpazīstamību.

Foto: Publicitātes foto
Vai globālā mūzikas industrija ir atsaucīga pret jaunpienācējiem?

Mūsu gadījumā – jā. Protams, tev ir sevi jāpierāda, lai varētu tikt tajā bariņā. Pirmajā industrijas izstādē bijām četri džeki, kas aizbrauca ar vienu produktu stāvēt kaut kur pūšamo instrumentu nodaļas stūrītī, pat ne ģitāras pedāļu nodaļā. Pēc trešās izstādes, kas notika ziemā Losandželosā, varu teikt, ka esam ļoti labi iedzīvojušies ģitāras pedāļu industrijā. Mums ir diezgan draudzīgas attiecības ar citiem uzņēmumiem, jo laikam jau viņi novērtē to, ka nedarām tā kā visi. Šķiet, mēs vienkārši esam interesanti – kaut kādi traki čalīši no Eiropas, kuri dara kaut ko dīvainu.

Kā izdevās iekarot ārzemju tirgu no Latvijas?

Esam sapratuši, ka nav svarīgi, kur tu atrodies. Manuprāt, Latvija ir tikpat konkurētspējīga, vienkārši svarīgākais ir cilvēki komandā. Mūsējā ir ļoti gudri un forši cilvēki, kuri māk darīt lietas. Viss pārējais ir sekundāri. Tas pat palīdz, ka esam no Latvijas, – rūpnīcas ir rokas stiepiena attālumā, var daudz labāk pieskatīt procesu, tapēc ir daudz mazāk kļūdu nekā sūtot partiju no Ķīnas. Esam apmierināti ar to, kur esam. Vienīgais šķērslis ir ceļošanas izmaksas, piemēram, dodoties uz izstādēm Amerikā, un ceļā pavadītais laiks.

Pagājušajā gadā "Eksporta un inovācijas balvas" žūrija atzina Plus Pedal par gada inovatīvāko produktu. Kas bija lielākais ar to saistītais izaicinājums?

Tam ir diezgan sarežģītas smadzenes. Plus pedālī ir iestrādāts spēcīgs dators, kam jāprocesē un lielā ātrumā jāapstrādā skaņa. Laikam pats sarežģītākais bija izdarīt tā, lai tas notiek tīri un gludi. Pamatprincips ir tāds, ka iekšējais dators ieraksta jebkuru skaņu, kas tiek spēlēta, un panāk to, ka, uzspiežot pedāli, uzreiz tiek paildzināta kokrētā nots no iedotā signālā, atskaņojot to vairākās reizes. Tādējādi tiek izveidota vienmērīga skaņa no vienas nots vai akorda. Šis process ir diezgan sarežģīts, un bija daudz jāmācās. Jāņem vērā, ka tas bija pirmais produkts un uzsākšanas process vienmēr ir visgrūtākais. Neskaitot nelielus uzlabojumus funkcionalitātē, principā šis pedālis savā pašreizējā izskatā ir tāds, kāds tas tapa toreiz virtuvē. Nekas tāds iepriekš nav radīts, tāpēc nebija grāmatas, kur meklēt instrukciju.

Tagad ofisā ir inženieru stūris, kur izstrādāt jaunas idejas. Ceram, ka tā pieaugs produktivitāte, jo mūsu komandas inženieri ir ļoti gudri savā jomā.

Vai visi komandas locekļi ir mūziķi?

Lielākā daļa. Tas ir viens no nosacījumiem, kā atlasām darbiniekus, – lai nav jāskaidro muzikālās pamatzināšanas. Daži ir augstāka līmeņa mūziķi, daži ir amatieri, citi varbūt nospēlē dažas dziesmas pie Ziemassvētku eglītes, taču visi esam saistīti ar mūziku.

Kad sapratāt, ka ideja bijusi veiksmīga?

Visspilgtāk to izjutām Rolling Stones koncertā olimpiskajā stadionā Berlīnē, uz kuru uzaicināja mūsu tolaik sešu cilvēku komandu. Pavadījām tur divas dienas. Viņu ģitāras tehniķis parādīja mums visu aprīkojumu un bija ļoti ieinteresēts mūsu produktos. Otrajā dienā uzstādījām mūsu pedāļus, sākās koncerts. Pēdējā dziesma bija slavenā Satisfaction, kas patiesībā padarīja populārus distortion (skaņas signāla izkropļošanas – autora piez.) tipa pedāļus. Arī pedālis Plasma ir šī tipa pedālis. Pēkšņi redzam ainu – uz viena ekrāna Kīts Ričards, uz otra – Miks Džegers, uz trešā – Ronijs Vuds un uz ceturtā – pietuvināts kadrs ar Gamechanger Plasma Pedal. Tas bija mirklis, kad visi spiedzām un sitām pieci viens otram. Šo kadru nofilmēja daudzi apmeklētāji, un to var redzēt arī YouTube.

Kurus mūziķus satikt ir bijis satraucošs notikums?

Mums katram ir bijusi tikšanās ar mūziķiem, kas iespiedusies atmiņā visvairāk. Es atceros, kā gāju pa ielu un pļāpāju ar ģitāristu no mazāk pazīstamas grupas Unknown Mortal Orchestra, ko toreiz klausījos nepārtraukti. Ir izdevies satikt arī cilvēkus, kuri piedalījušies nozīmīgos notikumos mūzikas vēsturē. Piemēram, pēdējā braucienā uz Ņujorku sastapām producentu Martinu Bisī, kurš ir ierakstījis Sonic Youth albumu, strādājis ar Igiju Popu un Ramones. Katram tas īpašais brīdis ir bijis ar citu mīļāko mūziķi, taču mums visiem ir bijušas tikšanās, pēc kurām esam sev jautājuši: "Tu saproti, kas tikko notika?!" Tajā brīdī izliekamies mierīgi, jo gribam atstāt normāla cilvēka iespaidu, bet patiesībā esam nosvīduši no uztraukuma.

Kas skan jūsu pleilistē?

Es daudz klausos vecu mūziku un tagad aizraujos arī ar Royal Blood, jo viņi ir mūsu mākslinieki. Positivus 2019 viņi uzstājās ar mūsu pedāli. Vēl viena laba grupa ir Band of Skulls, ar kuru nesen nofilmējām kopīgu video. Viņi ir kļuvuši par mūsu draugiem.

Vai atliek laika muzicēt arī pašiem?

Grupas darbība pārtrūka, taču domājam, ka jāatgriežas pie muzicēšanas. Pateicoties uzņēmumam, esam guvuši jaunu pieredzi un daudz ko sapratuši. Ar šo pieredzi varētu uztaisīt kaut ko tiešām interesantu. Mūsu komandā ir daudz cilvēku, kas varētu spēlēt grupā. Gamechanger Audio grupa – tas būtu forši.

Konkursā "Eksporta un inovācijas balva 2018" Gamechanger Audio ieguva 1. vietu kategorijā "Inovatīvākais produkts" ar skaņas efektu ierīci "PLUS Pedal".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!