Vladimira Putina runu pagājušajā nedēļā gaidīja visā pasaulē, jo jau pirms tās bija aizdomas, ka Krievijas prezidents varētu izsludināt mobilizāciju. Vien Kremlī zināmu iemeslu dēļ runa tika pārcelta no 20. septembra vakara uz nākamās dienas rītu. Kā jau ierasts, savus lēmumus attaisnojot ar cīņu pret "ļaunajiem Rietumiem", Putins izsludināja daļēju mobilizāciju. Respektīvi, tā attiekšoties tikai uz rezervistiem – personām ar militāru pieredzi un prasmēm. Konkrētus skaitļus Putins neminēja, taču pēc tam Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu apgalvoja, ka iesauks ap 300 000 cilvēku. Tomēr valsts iedzīvotājus ar šiem apgalvojumiem nomierināt neizdevās.
Pēc Putina un Šoigu teiktā, mobilizācija būtu attiecināma vien uz relatīvi nelielu daļu no armijas rezervistiem. Pēc Kremļa apgalvotā, Krievijā esot ap 25 miljoniem rezervistu, no kuriem plānots iesaukt vien aptuveni 1%. Turklāt iesaucamo vecumam būtu jābūt no 18 līdz 65 gadiem.
Kopš mobilizācijas izsludināšanas, daudzos Krievijas reģionos teju uzreiz saņemtas pavēstes ar aicinājumu ierasties kara komisariātos. Vienlaikus sociālajos medijos parādījušies daudzi ziņojumi par to, ka iesauc arī cilvēkus bez militāras pieredzes. Pavēstes saņem arī tādi, kas ir vecāki par 65 gadiem vai ar invaliditāti. Par īpaši masveidīgu iesaukumu ziņas nāk no attālākiem Krievijas reģioniem, piemēram, Dagestānas, kur arī norisinās iedzīvotāju protesti. Ārvalstu mediji ziņo, ka no daudziem ciemiem reģionos tiek savākti pilnīgi visi vīrieši. Tātad apgalvojums, ka mobilizācija ir tikai daļēja, ir apšaubāms. Putina mobilizācijas dekrētā nav norādīts, kā tieši procedūrai būtu jānorit. Arī tas norāda uz to, ka procedūra tiešām daudzviet nenotiek organizēti, līdz ar to nevar teikt, ka mobilizācija ir tikai daļēja.
Apšaubāms ir arī apgalvojums par iesaucamiem 300 000 iedzīvotāju. Arī par šo jautājumu šaubas publiskajā telpā netrūkst. Īpaši pēc ziņojumiem un videomateriāliem par vīriešu nešķirošanu Krievijas reģionos. Šādu skaitli savā uzrunā nepieminēja arī Vladimirs Putins, bet gan pēc uzrunas pauda aizsardzības ministrs Šoigu. Turklāt jau atkal – mobilizācijas dekrētā, kas publiski pieejams Krievijas valdības mājaslapā, šāds skaitlis neparādās. Tomēr viens no tiesību akta punktiem ir noslepenots. Dienu pēc mobilizācijas izsludināšanas medijs "Novaja Gazeta" ziņo, ka dekrēta slepenā septītā daļa ļauj mobilizēt līdz pat vienam miljonam cilvēku, tā atklājis kāds avots Kremlī. Šādas aizdomas izteikuši arī dažādi eksperti, vērojot Krievijas iedzīvotāju liecības sociālajos medijos.
To, ka aizdomām par šo apgalvojumu patiesumu ir pamats, portālam "Delfi" apstiprina arī Austrumeiropas politikas pētījumu centrā. Tā pētnieks Mārcis Balodis skaidro, ka apgalvojumi, visticamāk, izteikti, lai mierinātu vietējos iedzīvotājus. "Es domāju, ka tas tika teikts, lai sabiedrību nedaudz mierinātu, ka tas neskars visus. Bija tas apgalvojums, ka ir 25 miljoni rezervistu un tad ja iesauc 300 000, tad tā ir pavisam neliela daļa. Domāju, ka tā ir politiska manipulācija," stāsta pētnieks.
Neapmierinātība Krievijas sabiedrībā kopš pagājušās nedēļas paziņojuma krietni pieauga. Liela daļa vīriešu šajā laikā ir centušies pamest valsti. Medijs "Novaya Gazeta" ziņo, ka aptuveni 260 000 vīriešu ir pametuši Krieviju. Lidojumu cenas uz ārvalstīm ir krietni pieaugušas, biļetes daudzviet izpārdotas, bet ES valstis ne vienmēr laipni ņem pretī ieceļot gribētājus. Taču joprojām garas rindas ir pie Gruzijas robežas, tā ziņo ārvalstu mediji un aculiecinieki. Pēc Putina paziņojuma radītās pretestības sabiedrībā, vakar viņš nolēma atzīt, ka mobilizācijas procesā ir pieļautas kļūdas un tās tikšot labotas.
Taču "Meduza" raksta, ka kļūdu atzīšana, visticamāk, ir kārtējais mēģinājums nomierināt sabiedrību, nevis patiess signāls par kļūdu labošanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
