Fоtо: kadri no video

Otrdien mediju uzmanības centrā nonāca ziņas, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ieradies apciemot karavīrus vienā no karstākajiem frontes sektoriem, kas pakļauts nemitīgiem okupantu uzbrukumiem – Bahmutā. Nebija ilgi jāgaida, līdz Kremlis paziņoja, ka arī Putins ir bijis karadarbības zonā, bet vēl pirms tam Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka frontes priekšējās līnijas apmeklējis aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu – skaidrojam, vai tā ir patiesība.

Par Zelenska vizīti Bahmutā, kur viņš ticies ar pilsētas aizstāvjiem, Prezidenta birojs un mediji ziņoja 20. decembra pēcpusdienā. Ukrainas politiķis jau iepriekš ir spējis parādīt sevi kā līderi, kurš nevairās apciemot karavīrus un apmeklēt no okupantiem nupat atbrīvotās vietas, kā arī spēj iedvesmot ar savām runām. Savukārt Bahmuta kā viens no karstākajiem frontes sektoriem pēdējo mēnešu laikā komentārus neprasa.

Fоtо: SIPA/Scanpix/LETA

Putins apmeklējis štābu, bet ne Ukrainā


Iespējams, tieši Zelenska publiskā darbība pamudinājusi Kremli likt noprast, ka arī diktators Vladimirs Putins, kurš bažās par nepatīkamiem jautājumiem un Ukrainas uzbrukumiem atcēlis ikgadējo lielo preses konferenci, ir apmeklējis karadarbības zonu.

Tās paša 20. decembra vakarā Krievijas medijs "Rosijskaja gazeta" publicēja "ekskluzīvu" informāciju, ka arī Putins ir apmeklējis "specoperācijas" zonu, kur ticies ar militāristiem. Ar "specoperāciju" Krievijā tiek apzīmēts tās iebrukums Ukrainā un attiecīgi kaimiņvalsts teritorijā notiekošā karadarbība. Ar "specoperācijas" zonu netiek apzīmēta okupētā Krima, ko Krievija kopš 2014. gada uzskata par savu teritoriju.

Par to, ka Putins pabijis karadarbības zonā, pirmais iepriekš otrdien raidījumā pie propagandista Vladimira Solovjova paziņojis bijušais militārists, tagad Valsts domes deputāts Dmitrijs Guruļevs. "Mūsu augstākais komandieris bija speciālās militārās operācijas zonā," pie Solovjova izskanējušo citē neatkarīgais ziņu kanāls "Agenstvo".

Vēlāk vakarā, kad jau bija zināms par Zelenska braucienu uz Bahmutu, "Rosijskaja gazeta" publicēja augstāk minēto rakstu, kurā Putina runasvīrs Dmitrijs Peskovs medijam apstiprinājis informāciju, ka diktators bijis "specoperācijas" zonā. "Ja viņš [Guruļevs] domāja štābu, kur viņš [Putins] bija piektdien, tad jā," Peskovs apstiprinoši atbildējis uz jautājumu, vai viņa priekšnieks bijis "specoperācijas" norises vietā.

Par to, ka Putins piektdien apmeklējis un visu dienu pavadījis "speciālajā militārajā operācijā iesaistīto spēku apvienotajā štābā", Kremlis paziņoja nedēļas nogalē. Tiesa, paziņojumos nekur nav norādīts, kur šis štābs atrodas, bet Kremļa izplatītājā video redzamas tikai iekštelpas. Pēc Peskova atbildes medijam sanāk, ka štābs atrodas karadarbības zonā.

Savukārt "Agenstvo" apgalvo, ka kadros redzamais apaļais galds un telpu interjers sakrīt ar kadriem, kas kādreiz uzņemti Krievijas Dienvidu kara apgabala štābā un tas, kā liecina Aizsardzības ministrijas informācija, atrodas Krievijas pilsētā Rostovā pie Donas, nevis Ukrainā.

Šoigu helikopters


Par to, ka ministrs Sergejs Šoigu Ukrainā apmeklējis Krievijas karaspēka dislokācijas vietas, svētdien paziņoja Krievijas Aizsardzības ministrija. Amatpersona esot ar helikopteru aplidojusi priekšējās pozīcijas un uzklausījusi komandierus. Precīzas Šoigu apmeklētās vietas ministrija neatklāja.

Ministrijas "Telegram" kanālā pievienotajā video redzami kadri, kā Šoigu pa helikoptera iluminatoru vēro ierakumus, un tālāk jau tikt skaidrībā ar to, kur atrodas šīs "priekšējās pozīcijas", palīdz ģeolokācijas speciālisti.


"Twitter" lietotājs "GlasnostGone" un projekta "GeoConfirmed" aktīvisti izanalizējuši no Šoigu helikoptera redzamos kadrus un secinājuši, ka tajos redzamie ierakumi atrodas Krimā Armjanskas tuvumā. Tas ir 85 kilometru attālumā no frontes līnijas.


Attiecīgi ministrijas izplatītais video neapstiprina apgalvojumus, ka Šoigu lidojis virs kara priekšējām pozīcijām.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".

Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.

Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".

Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !